Firno salas
Firno salas (angļu: Furneaux Group) ir salu grupa Austrālijas dienvidos.[1] Administratīvi ietilpst Tasmanijas štatā, veido atsevišķu Flindersas pašvaldību. Lielākā apdzīvotā vieta ir pašvaldības centrs Vaitmarka Flindersa salā.
| Firno salas | |
|---|---|
| Furneaux Group | |
 | |
  Firno salas  Firno salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Basa šaurums |
| Koordinātas | 40°07′S 148°07′E / 40.117°S 148.117°E 148°07′E / 40.117°S 148.117°E |
| Salu skaits | 100 |
| Platība | 2010,3 km² |
| Garums | 106 km |
| Platums | 62 km |
| Augstākais kalns | Stšelecka kalns 756 m |
| Administrācija | |
 Austrālija | |
| Štats |  Tasmanija |
| Lielākā pilsēta | Vaitmarka |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 1076 (2019) |
| Blīvums | 0,5/km² |
Ģeogrāfija
Salas izvietojušās Basa šauruma austrumu galā starp Austrāliju un Tasmaniju. No Tasmanijas tās atdala 22 km platais Benksa šaurums. Sastāv no apmēram 100 salām, lielākās salas ir Flindersa sala (1367 km²), Keipbarena sala (478 km²) un Klārka sala (82 km²). Salas paugurainas, augstākais punkts ir Stšelecka kalns 756 m vjl Flindersa salas dienvidos.
Vēsture
Salas nodēvētas par godu britu jūrasbraucējam Tobiasam Firno (Tobias Furneaux), kurš novēroja to austrumu krastus 1773. gadā. Metjū Flinderss bija pirmais, kurš izpētīja salas 1798. gadā. Salas bijušas apdzīvotas jau pirms eiropiešu kolonizācijas, bet pamestas klimata pārmaiņu dēļ. 18. gadsimta beigās salās intensīvi tika medīti roņi, bet jau līdz 1828. gadam to krājumi izsīka. 1830. gados uz Flindersa salu tika izsūtīti atlikušie Tasmanijas aborigēni, bet 1847. gadā atlikušie 47 tasmanieši tika pārcelti uz Oisterkovas apmetni pie Hobārtas. 19. gadsimta beigās salās sāka apmesties kolonisti no Tasmanijas un Jaundienvidvelsas. Mūsdienās salās ir tikai nelielas lauksaimnieku un lopkopju apmetnes, četras no kurām ir Flindersa salā, bet viena — Keipbarenas salā.
Atsauces
Ārējās saites
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)