Fenrirs (pavadonis)

Saturna pavadonis
Šis raksts ir par planētas Saturns pavadoni. Par citām jēdziena Fenrirs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Fenrirs jeb Saturns XLI (pagaidu apzīmējums S/2004 S 16) ir Saturna dabīgais pavadonis. Tā atklāšanu 2005. gada 4. maijā paziņoja Skots S. Šepards, Deivids C. Dževits, Jans Kleins un Braiens G. Marsdens no novērojumiem starp 2004. gada 12. decembri un 2005. gada 11. martu. Tas tika atklāts, izmantojot dažus no lielākajiem teleskopiem pasaulē.[1]

Fenrirs
Atklāšana[1]
Atklājējs/iSkots S. Šepards, Deivids C. Jewitt, Jans Kleyna
Atklāšanas vietaSubaru, Gemini, Keck
Atklāšanas datums2004
Apzīmējumi
Citi nosaukumiS/2004 S 16[1][2]
Orbitālie parametri[3]
Lielā pusass (rādiuss)22,454,000 km
Ekscentricitāte0.1363
Apriņķojuma periods1260.35 d (3.45 a)
Vidējā anomālija146.614°
Slīpums164.955°
Uzlecošā mezgla garums330.95°
Pericentra arguments120.264°
Riņķo apSaturna pavadonis
Fiziskie parametri
Dimensijas~4 km[4]
Albedo0.04 (assumed)[1]
Redzamais spožums25.0[4]

Fenrira redzamais spožums ir 25,[4] padarot to par vienu no visblāvākajiem zināmajiem pavadoņiem Saules sistēmā. Tas ir apmēram 10 miljardus reižu blāvāks nekā Saturns.[5]Fenrirs ir apmēram 4 km diametrā, [4] un apriņķo Saturnu vidēji 22454 Mm attālumā 1260 dienās 163° slīpumā pret ekliptiku (143° pret Saturna ekvatoru) ar ekscentricitāti 0,136.

Tā pulksteņrādītāja virzienā vērstā orbīta (tas apriņķo Saturnu pretēji tā griešanās virzienam) liek domāt, ka šo neregulāro pavadoni Saturns ir noķēris laika gaitā.[6]

Tas tika nosaukts 2007. gada aprīlī [2] Fenrira, milzu vilka skandināvu mitoloģijā, vārdā, kas ir Hati un Skolla tēvs un Loki dēls, kuram paredzēts izjaukt saites ar Ragnaroku.

Atsauces

Ārējās saites