Fabio Aru

Aru ir dzimis Sangavīno Monreālē, Sardīnijā. 18 gadu vecumā viņš pārcēlās uz kontinentālo Itāliju, lai pievērstos riteņbraucēja karjerai U23 līmenī.^[2] Viņš pievienojās Palazzago komandai, kuras sastāvā viņš divreiz uzvarēja Giro della Valle d'Aosta (2011. un 2012. gadā). 2012. gadā viņš arī izcīnīja otro vietu aiz amerikāņu sportista Džo Dombrovska Baby Giro sacensībās^[3]

Pēc četriem gadiem Palazzago 2012. gada sezonā Aru pievienojās Astana komandai.^[4] 2013. gadā viņš finišēja ceturtais kopvērtējumā Giro del Trentino, uzvarot jaunā braucēja klasifikācijā. Viņš nobrauca arī savu pirmo lielo tūri, 2013. gada Giro d'Italia, atbalstot komandas līderi Vinčenco Nibali. Viņš palīdzēja Nibali uzvarēt kopvērtējumā, pats ieņemot 42. vietu.

2014. gadā Aru atkal startēja Giro d'Italia ar mērķi atbalstīt jau iepriekš uzvarējušo Mikēli Skarponi. Tomēr Aru izrādījās stiprāks par komandas biedru un 15. posmā izcīnīja pirmo uzvaru kā profesionālis, uzvarot finišā pret Montekampione kalnu. Aru finišēja kopvērtējuma trešajā vietā pēc Nairo Kintanas (Movistar Team) un Rigoverto Urana (Omega Pharma-Quick Step), sasniedzot pjedestālu tikai otrajā savā lielajā tūrē.^[5]

Savā nākamajā lielajā tūrē 2014. gada Vuelta a Espana, Aru uzvarēja 11. posmā finišā Alto de San Miguel de Aralar kāpumā, uzbrūkot no līderu grupas vienu kilometru pirms finiša.^[6] Panākumu viņš atkārtoja 18. posmā, kurš noslēdzās Monte Castrove. Kāpuma beigās viņš atrāvās kopā ar Krisu Frūmu, pārspējot viņu sprinta finišā.^[7] Vuelta noslēgumā viņš finišēja kopvērtējuma piektajā vietā, tajā uzvarēja Alverto Kontadors.^[8] Sezonu viņš noslēdza ar Itālijas rudens klasikām, finišējot ceturtais Milāna–Turīna un devītais Giro di Lombardia.

2015. gadā Aru finišēja sestais Volta a Catalunya. Aprīlī viņš izlaida Giro del Trentino zarnu trakta slimības dēļ.^[9] Gregs Hendersons apsūdzēja Aru slimības tēlošanā un sacensību izlaišanā bioloģiskās pases problēmu dēļ.^[10] Aru solīja Hendersonu iesūdzēt tiesā par neslavas celšanu.^[11] Maijā tika paziņots, ka Aru līgums ar Astana tiek pagarināts līdz 2017. gada beigām^[12]

2015. gada Giro d'Italia Aru komandai Astana Team iesākās neveiksmīgi, zaudējot sekundes Tinkoff-Saxo, kurā bauca galvenais konkurents Alverto Kontadors. Tomēr pēc aizraujošas pirmās nedēļas Aru kopā ar labi sagatavoti komandu kalnos uzbruka Kontadoram, kopvērtējumā paliekot tikai dažu sekunžu attālumā.^[13][14] Kontadoram krītot 13. posmā, Aru finišēja krietni pirms viņa un ieguva pirmo rozā kreklu savā karjerā.^[15][16] Tomēr nākamajā dienā 59,3 kilometru individuālajā braucienā, kas tika raksturots kā Giro izšķirošā diena, Aru zaudēja Kontadoram 2 ar pusi minūtes, zaudējot rozā krekliņu.^[17] Viņš zaudēja vēl vairāk laika Mortirolo posmā, bet 19. posmā atguvās un izcīnīja emocionālu uzvaru vienatnē.^[18] 20. posmā, kas iekļāva Colle delle Finestre, Aru izcīnīja vēl vienu uzvaru, Kontadoram atkarojot 2 minūtes, bet ar to nepietika, lai atgūtu līdera godu.^[19]

2017. gadā uzvarējis Itālijas čempionātā grupas braucienā.

2018. gada sezonā Aru pievienojās UAE Team Emirates komandai.^[20] 2019. gada sākumā Aru tika veikta gūžas artērijas operācija.^[21] Sacensībās viņš atgriezās jūnijā.^[22]

2020. gada decembrī Team Qhubeka NextHashError komanda paziņoja par Aru pievienošanos līdz ar nākamās sezonas sākumu.^[23] Pirms starta 2021. gada Vuelta a España sacensībās paziņoja, ka pēc tām beigs savu karjeru.^[24]

Lielā tūre	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	2021
Giro d'Italia	42	3	2	—	—	IZST	—	—	—
Tour de France	—	—	—	13	5	—	14	IZST	—
Vuelta a España	—	5	1	—	13	23	IZST	—	51

Piezīme: IZST — izstājās

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fabio Aru.

• Olympedia profils (angliski)
• Munzüger Sport profils (vāciski)
• ProCyclingStats profils (angliski)
• Cycling Archives profils (angliski)
• Cycling Quotient profils (angliski)
• CycleDatabase profils (angliski)