Fēlikss Šteiners

Fēlikss Martīns Jūliuss Šteiners (vācu: Felix Martin Julius Steiner; dzimis 1896. gada 23. maijā, miris 1966. gada 12. maijā) bija vācu virsnieks reihsvēra un Ieroču SS sastāvā.

Fēlikss Šteiners Felix Steiner Personīgā informācija Dzimis 1896. gada 23. maijā Štallupēnene, Vācijas Impērija (Ņesterova,  Krievija) Miris 1966. gada 12. maijā (69 gadi) Minhene,  Vācija Tautība vācietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe obergrupenfīrers un ieroču SS ģenerālis Dienesta laiks 1914—1945 Valsts Vācijas Impērija (1914—1918), Veimāras Republika (1918-1933), Trešais reihs (1933—1945) Struktūra Ieroču SS Komandēja 5. SS tanku divīzija "Wiking", 3. SS tanku korpuss (vācu), 11. SS tanku armija, Armijas grupa "Šteiners" Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub und Schwertern) Izglītība Berlīnes kara akadēmija

Dzimis Štallupēnenē (mūsdienu Ņesterovā). Armijā no 1914. gada. Pirmā pasaules kara laikā dienējis gan Austrumu, gan Rietumu frontē. Pēc kara piedalījās brīvkorpusā Mēmelē. 1922. gadā atkal iestājās armijā. 1933. gadā iestājās NSDAP, bet 1935. gadā - SS. Viens no Ieroču SS pamatlicējiem.

Sākoties Otrajam pasaules karam, komandēja pulku. Piedalījās cīņās Polijā un Francijā. No 1940. gada 1. decembra līdz 1943. gada 1. maijam - 5. SS tanku divīzijas "Wiking" komandieris. Divīzija piedalījās iebrukumā PSRS un karoja frontes dienvidu sektorā - Ukrainā un Krievijas dienvidos. No 1943. gada 10. maija līdz 1944. gada 9. novembrim komandēja 3. SS tanku korpusu (vācu). Korpuss piedalījās operācijās pret Tito partizāniem Dienvidslāvijā. Vēlāk tas tika pārcelts uz ziemeļiem, kur piedalījās kaujās pie Narvas un atkāpās uz Kurzemes ielenkumu. No 1944. gada 26. novembra līdz 1945. gada 5. martam bija 11. SS tanku armija komandieris, piedaloties operācijā "Saulgrieži" (Unternehmen Sonnenwende) Pomerānijā. Otrā pasaules kara pēdējās dienās, Berlīnes operācijas laikā, 1945. gada 21. aprīlī tika izveidota Armijas grupa "Šteiners", kuras uzdevums bija no ziemeļiem iebrukt Berlīnē. Tomēr, redzēdams, ka viņa rīcībā nav līdzekļu šai operācijai, Šteiners uzbrukt atteicās.

Pēc kara līdz 1948. gadam ieslodzījumā, tiesāts Nirnbergā, attaisnots apsūdzībās dalībā par kara noziegumos. Miris 1966. gadā.