Elvīra Baldiņa
Elvīra Baldiņa (dzimusi Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa 1919. gada 11. augustā) ir latviešu teātra un kino aktrise.
| Elvīra Baldiņa | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi | 1919. gada 11. augustā Kraukļu pagasts, Latvija | |||||
| Nodarbošanās | aktrise | |||||
Apbalvojumi
| ||||||
Biogrāfija
Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa piedzima 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķa Kraukļu pagasta "Kalna Jostpāpenos". Māte — mājsaimniece, laukstrādniece Anna Baldiņa, tēvs — piensaimnieks Jānis Baldiņš. Brālis — Ēriks Baldiņš. Mācījusies Kārklu četrgadīgajā un Kraukļu sešgadīgajā pamatskolā, 1938. gadā pabeigusi Valsts ģimnāziju Cesvainē.[1] Pēc pārvākšanās uz Rīgu mācījās Latvju Aktieru arodbiedrības teātra skolā. Pēc skolas likvidācijas turpināja apgūt aktiermeistarību Latvju drāmas ansambļa studijā, piedaloties studijas teatrālajos uzvedumos (1941—1944). Pēc kara beigām sāka strādāt Latvijas Jaunatnes teātrī (1945—1976). Pēc aiziešanas pensijā turpināja strādāt teātrī kā ārštata darbiniece līdz pat teātra slēgšanai 1992. gadā.
Piedalījusies daudzos radio teātra uzvedumos un televīzijas iestudējumos, kas paredzēti bērniem. Nodarbojusies ar sabiedrisko darbību, bijusi rajona padomes deputāte. Apbalvota ar ordeni "Goda zīme". Latvijas kultūras fonda stipendiāte.[2]
2009. gadā Elvīra Baldiņa pievienojās Teātra zelta fondam.[3]
Vīrs — diriģents un vijolnieks Leonhards Ostrovskis (1922—1984[4]), dēls — Madis Ostrovskis, mazdēls — pianists Toms Ostrovskis.[5]
Lomas teātrī (nepilns saraksts)
Latvju drāmas ansamblis
- 1943 — Henrika Ibsena "Brands" — Gerda
Latvijas Jaunatnes teātris
- 1947 — Annas Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda" — Sniedze
- 1949 — Annas Brigaderes "Maija un Paija" — Maija
- 1950 — Jevgeņija Švarca "Sniega karaliene" — Gerda
- 1951 — Viktora Rozova "Viņas draugi" — Taņa
- 1953 — Olgas Foršas "Aļoša Peškovs" — Aļoša Peškovs
- 1954 — V. Ļubimovas "Uz bīstamās robežas" — Sašeņka
- 1954 — Sergeja Mihalkova "Smiekli un asaras" — Čihaļjas princis
- 1955 — Isaja Kuzņecova un Averīnas Zakas "Natašas dienasgrāmata" — Nataša
- 1956 — Raiņa "Zelta zirgs" — Saulcerīte
- 1956 — V. Korstiļovas un M. Ļvovska "Ģimkas piedzīvojumi" — Petja Jeršovs
- 1956 — Jāņa Grīziņa "Vārnu ielas republika" — Janka
- 1957 — Viktora Rozova "Prieka meklējumos" — Ļena
- 1960 — pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" — Gavrošs
- 1960 — Zentas Ērgles "Mūsu sētas bērni" — Tonis
- 1967 — Maksima Gorkija "Pēdējie" — Sofija
- 1967 — pēc Alana Milna darbu motīviem "Lācītis Pūks un viņa draugi" — Vinnijs Pūks
- 1968 — Astridas Lindgrēnas "Mazulis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" — Mazuļa māte
- 1978 — Jāņa Jaunsudrabiņa "Saulainās rasas lāse" — Vecmāmiņa
- 1981 — Paula Putniņa "Svētku gaidās" — Sigita
Filmogrāfija
- 1970 — "Klāvs — Mārtiņa dēls" — skolotāja
- 1985 — "Sprīdītis" — Sprīdīša vecmāmiņa
- 1986 — "Kā mēs aizgājām no mājām"
- 1993 — "Būris" — māte