Elles vārti
"Elles vārti" (japāņu: 地獄門, 'Jigokumon') ir 1953. gada Japānas vēsturiskā drāma. Filmas režisors un scenārija autors ir Teinosuke Kinugasa. Filmā atainots samuraja, ko atveido Kadzuo Hasegava, stāsts. Samurajs palīdz aizmukt no pilsētas Matiko Kjo atveidotajai varonei, viņš vēlas to apprecēt, bet izrādās, ka viņa jau ir precējusies. "Elles vārti" ir pirmā Daiei Film studijas krāsainā filma un pirmā krāsu filma, kas izplatīta ārpus Japānas.
| "Elles vārti" | |
|---|---|
 | |
| Oriģinālais nosaukums | 地獄門 |
| Žanrs | vēsturiska drāma |
| Režisors | Teinosuke Kinugasa |
| Producents | Masaiti Nagata |
| Scenārija autors | Teinosuke Kinugasa |
| Galvenajās lomās |
|
| Mūzika | Jasusi Akutagava |
| Operators | Kohejs Sugijama |
| Montāža | Akira Kurosava |
| Studija | Daiei Film |
| Izplatītājs | Daiei Film |
| Izdošana |
|
| Ilgums | 86 minūtes |
| Valsts | Japāna |
| Valoda | japāņu |
| IMDb profils | |
Sižets
Heianas periods, 12. gadsimts. 1159. gada apvērsuma laikā sjogunam uzticīgais samurajs Morito Endo palīdz no pilsētas aizmukt galma dāmai Kesai un iemīlas viņā. Pēc sacelšanās apspiešanas samurajs atlīdzībā par paveikto lūdz atļauju precēties ar šo sievieti, bet viņa izrādās jau izprecināta sjoguna padotajām Vataru. Samurajs nepadodas un lūdz sievietei pamest vīru, kas noved pie traģiska rezultāta — viņa piekrīt palīdzēt Morito nogalināt vīru izstāstot kā slepkavības plānu, bet tikai iekļuvis guļamistabā un pēc zobena cirtiena tumsā, Endo saprot, ka sieviete izvēlējās iet bojā, lai izglābtu vīra dzīvību un savu godu.
Lomās
- Kadzuo Hasegava – Morito Endo
- Matiko Kjo – lēdija Kesa
- Isao Jamagata – Vataru Vatanabe
- Jataro Kurokava – Sigemori
- Kotaro Bando – Rokuroh
- Dzuns Tadzaki – Kogenta
- Koreja Senda – Sigemora
- Masao Simidzu – Nobujori
- Tatsuja Isiguro – Jatuta
- Kenjiro Uemura – Masanaka
- Gens Simizu – Saburosuke
- Mitiko Araki – Mano
- Josi Minami – Tone
- Kikue Mori – Sava
- Rjosuke Kagava – Jasutada
- Kunitaro Savamura – Moritada
Balvas
"Elles vārti" ieguva galveno balvu 1954. gada Kannu kinofestivālā.[1] 1955. gadā saņēma Kinoakadēmijas goda balvu kā labākā filma svešvalodā starp filmām, kas izplatītās ASV 1954. gadā, un 27. Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākais kostīmu dizains un krāsa".[2] 1954. gadā filma saņēma Ņujorkas kino kritiķu balvu kā labākā filma svešvalodā, kā arī ieguva Zelta Leoparda balvu Lokarno starptautiskajā kinofestivālā.[3]
Kritika
Pēc tā, kad Manhatanas Japāņu kopiena finansiāli atbalstīja filmas izplatīšanu Amerikas Savienotajās Valstīs 1954. gada decembrī, Boslijs Krouters to apskatīja The New York Times, nosaucot filmu par "skumju un brīnišķīgu trīspadsmitā gadsimta stāsta attēlojumu", Krouters rakstīja:[4]
"Iespējams, ka noslēpums, kas viņu saviļņojis, ir smalkums, kas sajauc zemes dzīļu karstās emociju straumes ar vislieliskāko virszemes miera straumi. Nežēlīgo kaisļu spriedze un agonija norisinās aiz formalitātes, lepnuma, pašdisciplīnas un augstvērtīgas estētiskās harmonijas aizmugurē esošā lieliska zīda ekrāna. Senās Japānas kultūra ir kļuvusi par šīs filmas materiālo stimulantu."
Vietnē Rotten Tomatoes filmai pozitīvs vērtējums 8.2/10.[5]
Atsauces
Ārējās saites
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Turner Classic Movies profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)