Ekspozīcijas kompensācija
Ekspozīcijas kompensācija ir metode, ar kuru tiek izmainīti ekspozīcijas parametri, ņemot vērā fotoeksponometra rādījumus un specifiskus faktorus, lai panāktu attēla optimizāciju. Vērā ņemami faktori var būt nevienmērīgs apgaismojuma sadalījums kadrā, fotokameras sistēmas īpatnības, filtru pielietošana, nestandarta pēcapstrāde, kā arī nepieciešamība pēc samazinātas vai palielinātas ekspozīcijas. Kinematogrāfijā ekspozīcijas kompensāciju pielieto gadījumos, kad tiek izmainīts slēdža leņķis vai filmas gaismas jutība, kā arī citi faktori.
Ekspozīcijas kompensācija fotokamerās
Dažas fotokameras ir aprīkotas ar ekpozīcijas kompensācijas mehānismu, lai lietotājam būtu iespēja izmainīt fotokameras automātikas aprēķinātos un iestādītos ekspozīcijas parametrus. Kompensācija var būt kā pozitīva (palielināta ekspozīcija), tā arī negatīva (samazināta ekspozīcija), un visbiežāk to var veikt ar 1/3 vai 1/2 soļu intervālu[1], visbiežāk divas vai trīs iedaļas vienā vai otrā virzienā; atsevišķas digitālās fotokameras pieļauj arī lielāku diapazonu. Kameras ekspozīcijas kompensācija parasti tiek norādīta EV; 1 EV atbilst vienam ekspozīcijas solim (vai stopam), kas nepieciešams ekspozīcijas divkāršošanai.
Ekspozīcija var tikt izmainīta, mainot diafragmas atvērumu (apertūra, f-skaitlis) vai slēdža ātrumu. Parametra izmaiņas ir atkarīgas no režīma, kurā ir iestādīta fotokamera. Ja ir iestādīts diafragmas (apertūras) prioritātes režīms, ekspozīcijas kompensācija izmaina slēdža ātrumu; ja ir iestādīts slēdža (laika) prioritātes režīms, tiek mainīts f-skaitlis. Atsevišķas fotokameru sistēmas spēj mainīt arī zibspuldzes jaudu, ja tā tiek pielietota[2].