Egles

Latvijā savvaļā aug tikai parastā egle (Picea abies). Apstādījumos audzē arī introducētas sugas, no tām visbiežāk sastopama ir asā egle (Picea pungens), bieži sastopama arī Engelmaņa egle (Picea engelmannii) ^[1]

Egļu ģintī ir 35 sugas:

• Alpu egle (Picea alpestris);
• asā egle jeb zilā egle (Picea pungens);
• austrumu egle jeb Kaukāza egle (Picea orientalis);
• Birmas egle (Picea farreri);
• Brūvera egle (Picea breweriana);
• Čivavas egle (Picea chihuahuana);
• divkrāsu egle (Picea alcoquiana);
• Engelmaņa egle (Picea engelmannii);
• Kanādas egle jeb baltā egle (Picea glauca);
• Korejas egle (Picea koraiensis);
• Ķīnas skarbā egle (Picea asperata);
• Maksimoviča egle (Picea maximowiczii);
• Martinesa egle (Picea martinezii);
• melnā egle (Picea mariana);
• parastā egle (Picea abies);
• purpura egle (Picea purpurea);
• sarkanā egle (Picea rubens);
• Serbijas egle (Picea omorika);
• Sibīrijas egle (Picea obovata);
• Sikimas egle (Picea spinulosa);
• Sitka egle (Picea sitchensis);
• Šrenka egle (Picea schrenkiana);
• Taivānas egle (Picea morrisonicola);
• Veiča egle (Picea neoveitchii);
• Vilsona egle (Picea wilsonii);
• Picea brachytyla;
• Picea crassifolia;
• Picea glehnii;
• Picea jezoensis;
• Picea koyamae;
• Picea likiangensis;
• Picea meyeri;
• Picea retroflexa;
• Picea smithiana;
• Picea torano.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Egles.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)