Dzērbenes viduslaiku pils
Dzērbenes viduslaiku pils (vācu: Schloss Serben) bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16. gadsimtā pie Kokneses—Ērgļu—Piebalgas—Dzērbenes—Raunas lielceļa. Mūsdienās tās vietā atrodas Dzērbenes muižas pils ēka.
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/26/Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils_%28Johans_Kristofs_Broce%3B_1786%29.jpg/270px-Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils_%28Johans_Kristofs_Broce%3B_1786%29.jpg)
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/95/Dz%C4%93rbenes_mui%C5%BEas_pils_2000-05-27.jpg/270px-Dz%C4%93rbenes_mui%C5%BEas_pils_2000-05-27.jpg)
Viduslaiku pils bija celta uz pacēluma, kuru puslokā no rietumiem, ziemeļiem un austrumiem norobežoja divas gravas.
Vēsture
Dzērbenes pils uzcelta pie latgaļu pilskalna (Augstā kalna)[1] uz Piebalgas novada robežas. 13. un 14. gadsimtā Augstajā kalnā atradās koka pils.[2]
Dzērbenes pilsnovada nosaukums Serben cēlies no tā pirmā pārvaldnieka Rīgas arhibīskapa vasaļa Sīmaņa Serbena (Zerbena) vārda.[3]1361. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds Piebalgas un Dzērbenes pilsnovadus ieķīlāja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzenes par 2800 Rīgas mārkām.[4] Savukārt 1439. gadā arhibīskaps Henings Šarpenbergs Dzērbenes pilsnovadā savam vasalim Ansim Rennem izlēņoja Taurenes sētu.
Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili ieņēma Livonijas ordenis. 1481. gada februārī Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē.[5] 1485. gadā Dzērbenes pils atkal piederēja arhibīskapam.
1530. gadā Dzērbenes pils minēta kā viena no arhibīskapa Tomasa Šēninga koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām (latīņu: mensa archiepiscopalis, vācu: thaffelghude), kas atradās paša arhibīskapa apsaimniekošanā. 1555. gadā arhibīskaps Dzērbenes pilsmuižu uzdāvināja savam kancleram Kristapam Šturcam (Christoph Sturz). Kad 1556. gadā mestrs Heinrihs fon Gālens apcietināja arhibīskapu un ieslodzīja Smiltenes cietoksnī, pili ieņēma Livonijas ordenis.[6]
Sagrauta Livonijas karā 1577. gadā. No 1580. gadā Stefans Batorijs Dzērbenes pilsmuižu piešķīra Jānim Drobišam (Jan Drobysz). 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā pieminēta Dzērbenes citadele (latīņu: arx Zerben, Зербен), pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. 16. gadsimta vidū Ivana IV karaspēku nopostītā pils tika pamesta un tās īpašnieki apmetās Dzērbenes muižas ēkās.Zviedru Vidzemes laikā no 1625. gada Dzērbenes pilsmuiža (Serbenhof) piederēja Svantem Banēram.
Atsauces
Ārējās saites
- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)