Dzēlējodu virsdzimta
Dzēlējodu virsdzimta (Culicoidea) ir viena no divām dzēlējodu infrakārtas (Culicomorpha) virsdzimtām, kas apvieno 4 odveidīgo kukaiņu dzimtas,[1][2] no kurām Latvijā sastopamas 3 dzimtas: abiniekodi (Dixidae), dzēlējodi (Culicidae) un ūdensodi (Chaoboridae).
| Dzēlējodu virsdzimta Culicoidea (Malloch, 1917) | |
|---|---|
 Dzēlējods (Culiseta longiareolata) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
| Kārta | Divspārņi (Diptera) |
| Apakškārta | Odveidīgie (Nematocera) |
| Infrakārta | Dzēlējodu infrakārta (Culicomorpha) |
| Virsdzimta | Dzēlējodu virsdzimta (Culicoidea) |
 Dzēlējodu virsdzimta Vikikrātuvē | |
Senākās dzēlējodu virsdzimtas fosilijas saglabājušās no jura perioda, un tās ir atrastas Vācijā, Kirgizstānā un Sibīrijā. Tā kā otras trīsuļodu virsdzimtas (Chironomoidea) fosilijas saglabājušās pat no triasa perioda, tad valda uzskats, ka šajā laikā dzīvojošas arī dzēlējodu grupas sugas.[3]
Kopīgās iezīmes
Šīs grupas odu kāpuriem raksturīga mute, kas, lai barotos, piemērota ūdens filtrācijai. Visvieglāk šo grupu atšķirt pēc kāpuriem — atšķirībā no pārējiem odveidīgo kukaiņu kāpuriem šīs grupas kāpuriem ir garas antenas jeb taustekļi.[3]
Ne visas odu sugas sūc asinis, turklāt ar asinīm barojas tikai asinssūcēju sugu mātītes, bet tēviņi barojas ar ziedu nektāru. Mātītes no asinīm iegūst olbaltumvielas, kas savukārt nepieciešamas olu attīstībai.[4] Piemēram, ūdensodu pieaugušie īpatņi, ja vispār barojas, tad ar nektāru.[5]
Sistemātika
- Pamatraksts: divspārņu sistemātika
- Dzēlējodu virsdzimta (Culicoidea)
- Abiniekodu dzimta (Dixidae)#
- Dzēlējodu dzimta (Culicidae)#
- Ūdensodu dzimta (Chaoboridae)#
- Varžodu dzimta (Corethrellidae)
Latvijā sastopamās dzimtas apzīmētas ar #.
Atsauces
Ārējās saites
- Culicoidea Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.