Dubīsa
Dubīsa (lietuviešu: Dubysa, žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā. Upe ir 131 km gara, tās izteka atrodas netālu no Šauļiem. Ietek Nemunas upē pie Seredžas (Seredžius) pilsētas. Mūsdienās Dubīsas upes baseinu uzskata par Žemaitijas etnogrāfiskā reģiona austrumu robežu.
| Dubīsa Dubysa Dobīsa | |
|---|---|
 | |
 | |
| Izteka | Šauļu rajona pašvaldība 55°51′50″N 23°7′52″E / 55.86389°N 23.13111°E |
| Ieteka | Nemuna 55°4′28″N 23°24′49″E / 55.07444°N 23.41361°E 23°24′49″E / 55.07444°N 23.41361°E |
| Garums | 131 km |
| Vidējā caurtece | 14,2 m³/s |
| Baseina platība | 1973 km² |
 DubīsaDubysa Dobīsa Vikikrātuvē | |
Vēsture
13. gadsimtā Dubīsas upes lejtecē atradās Karšuvas un Gaižuva zemes, bet augštecē Saules zeme. 1253. gadā Romas pāvests Inocents IV apstiprināja Livonijas ordenim zemes pie Dubīsas upes, ko sakarā ar savu kronēšanu tam dāvinājis Lietuvas karalis Mindaugs - pusi no Raseiņiem (Rasseyene), Laukuvas (Lukowe), Betigalas (Betegalle), Arjogalas (Eregalle) un Dainavas (Deynowe), bet visu Kuleni, Karšuvu, Kraži (Crase), Nadravu (Nederowe), Veizi (Weyze, aliud Weyse) un Vangu (Wange).[1] Lietuvas krusta karu laikā 1383. gadā Lietuvas dižkungs Vītauts Dižais apsolīja Vācu ordenim kā vasaļa lēni visas Žemaitijas zemes uz rietumiem no Nevēžas upes. Pēc 1422. gada Melnas līguma Dubīsas baseins ietilpa Lietuvai pakļautās Žemaitijas kunigaitijas sastāvā.
1825. gadā sāka rakt 15 km garo Ventas-Dubīsas kanālu (Виндавский канал), kuram pāri 1830. gadā uzbūvēja tiltu pēc Staņislava Kerbedža projekta.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dubīsa.