Dracēnas

Dracēnas; Dracaena, (Vand. ex L.)
	Īstā dracēna
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Kārta	Asparāgu rinda (Asparagales)
Dzimta	Asparāgu dzimta (Asparagaceae)
Ģints	Dracēnas (Dracaena)
Sinonīmi
	Terminalis (Medik.);
	Dracēnas Vikikrātuvē

Dracēnas jeb pūķkoki^[1] (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints,^[2] kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas. Dracēnu sugu lielākā daļa aug Āfrikas tropu un subtropu joslā, dažas sugas Āzijā, viena — Centrālamerikā.^[3]

Vairākas dracēnu sugas ir iecienīti mājas augi, un tās var tikt audzētas visur, kur ir pietiekami siltas ziemas. Šie augi gandrīz nekad neuzzied, ja netiek turēti ārpus telpām.

Sistemātika

Ģinti pirmo reizi aprakstīja itāļu dabas zinātnieks Domeniko Vandelli 1768. gadā.^[4] 2009. gadā APG III sistēma (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) dracēnas iedalīja asparāgu dzimtā. Iepriekš tās piederēja dzelmiršu dzimtai vai agavju dzimtai, vai kopā ar kordilīnēm bija izdalītas atsevišķā dracēnu dzimtā Dracaenaceae.^[5]

Nosaukums

Dracēnu jeb pūķkoku latīniskā nosaukuma pamatā ir dažu sausieņu sugu sveķainās piensulas īpašība kļūt sarkanai saskarē ar gaisu, tā izraisot nepamatotas asociācijas par "pūķa asiņu" tematiku.

Apraksts

Dažādu izmēru augi, taču vienīgi dažas sugas — D. americana, D. arborea, D. cinnabari, D. draco, D. ombet un D. tamaranae — līdzinās kokiem, sasniedzot 20 m garumu. Šīs dracēnas ārēji atgādina koku ar lapu kroni. Lielākajai daļai dracēnu sugu ir īss stumbrs un tie ir mazāki, krūmveida augi.

Lapas pamatā šauras, iegarenas. Lielajām dracēnām stīvas, krūmveida — lokanas. Mazie ziedi sarkani, dzelteni vai zaļi. Auglis — oga ar vienu līdz trim sēklām.

Pazīstamākā dracēna ir El Drago Milenario ("tūkstoš gadu sena dracēna"), 22 metrus augstais īstās dracēnas pārstāvis, kas aug Tenerifē. Agrāk šī koka gadu tūkstošos lēstais vecums bija pārspīlēts; vecākajiem kokiem nemēdz būt vairāk kā 300 gadu.

Izplatība

Daudzveidības centrs atrodas Āfrikā, dažas sugas sastopamas Madagaskarā, Āzijā, Sokotrā, Vidusjūras reģionā, Centrālamerikā, Kubā, Austrālijas ziemeļos un Klusā okeāna salās.^[4]