Dona

Upe Krievijā

Dona (krievu: Дон) ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos. Pēc sateces baseina platības, kura ir 422 000 km2, tā ir mazāka tikai par Volgu, Dņepru, Donavu un Kamu. Upes kopējais garums ir 1870 km, kas tādējādi to padara par piekto garāko upi Eiropā.

Dona
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Valsts karogs: Krievija  Donakrievu: Дон
Dona Voroņežas apgabalā
Dona Voroņežas apgabalā
Donas baseins
Donas baseins
IztekaViduskrievijas augstiene, pie Novomoskovskas
IetekaAzovas jūra, Taganrogas līcis
Baseina valstisKarogs: Krievija Krievija, Karogs: Ukraina Ukraina
Caurteces valstisKarogs: Krievija Krievija
Garums1870 km
Iztekas augstums180 m
Ietekas augstums0 m
Kritums180 m  
Vidējā caurtece900 m³/s 
Baseina platība422 000 km² 
Galvenās pietekasDoņeca, Hopjora, Medvedica
Dona Vikikrātuvē

Upes gaita

Tā sākas Viduskrievijas augstienes dienvidu malā; dziļā ielejā tek cauri meža stepju un stepju zonai, visur izveidodama augstu labo un zemu kreiso krastu. Lejtecē zemajā kreisajā krastā plaši niedru un zāļu purvi, kas pavasaros pārplūst līdz 10 km platumā. Sausuma dēļ vasarā Dona saraujas samērā šaura (200-400 m) un sekla, tādēļ Donai kā satiksmes ceļam maza vērtība. Ietek Azovas jūrā, sadaloties vairākās attekās.[1]

Pilsētas

Pilsētas upes krastos (no iztekas līdz ietekai) ir Novomoskovska, Epifaņa, Lankova, Lebedjaņa, Zadonska, Semiluki, Novovoroņeža, Ļiski, Pavlovska, Serafimoviča, Kalača pie Donas, Volgodonska, Cimļanska, Konstantinovska, Semikarakorska, Aksaja, Rostova pie Donas un Azova.

Vēsture

Donas upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas vai no skitu valodas dānu ("upe"), no kā atvasināts tās grieķiskais nosaukums Tanais (Τάναϊς). Upes lejtecē bija sengrieķu kolonija Tanaisa, kas viduslaikos piederēja Venēcijai, vēlāk Dženovai ar nosaukumu Tana. Savulaik tradicionāli Dona tika uzskatīta arī par Eiropas galējo austrumu robežu.[2]Osmaņu impērijas laikā to pārdēvēja par Azaku.

Pietekas

Donas lielākās pietekas ir Doņeca, Hopjora un Medvedica.

Atsauces

Skatīt arī

Ārējās saites