Daglā vārna ir parasta ligzdotāja Āfrikas centrālajā un dienvidu daļā, tās izplatības areāls ir ļoti liels. Tas aptver plašus reģionus no Sahāras tuksneša uz dienvidiem, Madagaskaras salu ieskaitot. Daglā vārna ir visbiežāk sastopamais vārnu dzimtas putns Āfrikā.
Somālijas pussalā tā mēdz hibridizēties ar Somālijas vārnu (Corvus edithae).[2] Daglā vārna labprāt apmetas apdzīvoto vietu tuvumā, gan ciemos, gan pilsētās. Tā nedzīvo tropiskajoslietus mežos. Un to ļoti reti var novērot teritorijās, kas ir attālinātas no apdzīvotām vietām, lai gan daglā vārna nav tik cieši saistīta ar cilvēkiem kā Indijas vārna (Corvus splendens).
Daglās vārnas knābis ir masīvs un atgādina kraukļa knābi
Pēc ķermeņa uzbūves daglā vārna vairāk līdzinās mazam krauklim, bet pēc uzvedības tā ir līdzīga melnajai vārnai. Arī ķermeņa lielums ir līdzīgs melnajai vārnai. Tā garums ir ap 45 cm, svars 400—700 g.[3] Tomēr daglajai vārnai ir proporcionāli masīvāks knābis, nedaudz garāka aste, spārni un kājas. Apspalvojums ir divkrāsains. Galva, kakls, mugura, spārni un aste ir spoži melni, ar metālisku spīdumu, bet pleci, krūtis un kakla pamatne uz muguras balta. Acis ir tumši brūnas, kājas melnas.
Daglās vārnas parasti uzturas pa pāriem vai nelielās grupās, lai gan bagātīgas barošanās vietas var sapulcināt ļoti lielu baru. Arī naktī tās dodas gulēt lielā barā.[4] Uzvedība tām ir līzīga melnajām vārnām un pelēkajām vārnām.[5] Daglās vārnas sargā savas teritorijas no plēsīgajiem putniem. Dakarā ir novērots, ka tās dzenā čūskērgļus (Circaetus) un zivju ērgļus (Pandion haliaetos), bet izvairās saķerties ar melno kliju (Milvus migrans).
Daglā vārna ligzdu būvē augstā, vientuļā kokā. Reizēm tiek izmantoti telefona un elektrības stabi. Ligzdu būvē abi vecāki. Dējumā ir 3—6 olas. Tās ir gaiši zaļas ar brūniem raibumiņiem. Olas perē mātīte, un, kad ligzda tiek atstāta, tā apsedz olas. Inkubācijas periods ilgst 18—19 dienas. Apspalvojums putnēniem izaug pēc 38 dienām.[6] Mazuļus baro abi vecāki.[5]