Ceļtekas

augu ģints

Ceļtekas (latīņu: Plantago) ir ģints ceļteku dzimtā ar kosmopolītisku izplatību.[1] Lielākā daļa ģintī klasificēto sugu ir lakstaugi (lai gan dažas sugas ir apakškrūmi). Augu lapas ir rozetē vai ar vāji izteiktu kātu.[2] Tām ir trīs vai piecas paralēlas dzīslas. Atkarībā no sugas, lapu forma ir plata vai šauta.

Ceļtekas
Plantago
Plantago australis
Plantago australis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsCeļtekas (Plantago)
Sinonīmi
  • Arnoglossum Gray
  • Asterogeum Gray
  • Bougueria Decne.
  • Coronopus Rchb.
  • Lagopus (Gren. & Godr.) Fourr.
  • Plantaginella Fourr.
  • Psyllium Mill.
Ceļtekas Vikikrātuvē

Klasifikācija

Ceļteku ģints ir stabils taksons; galvenais taksonomiskais jautājums ir par to vai ģintī jāiekļauj monotipiskā Bougueria ģints un krastenes (Littorella), kurā ir klasificētas 2—3 sugas.[3]

Ģintī ir klasificētas aptuveni 200 sugas, no kurām Latvijā ir sastopamas šādas:[4]

  • Briežragu ceļteka (Plantago coronopus) L.
  • Dūkstu ceļteka (Plantago uliginosa) F.W.Schmidt
  • Jūrmalas ceļteka (Plantago maritima) L.
  • Lielā ceļteka (Plantago major) L.
  • Smiltāja ceļteka (Plantago arenaria) Waldst. et Kit.
  • Šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata) L.
  • Vidējā ceļteka (Plantago media) L.
  • Vintera ceļteka (Plantago winteri) Wirtg.

Atsauces