Pēc Konstantīna Karuļa uzskata vārds burvis ir atvasinājums no vārda burt (līdzīgi kā lietuviešu: burti vai krievu: борть — 'aulis, dore, bišu koks'). Tā cilmi saista ar senu indoeiropiešu pirmvalodas vārda sakni *bher-, kas varēja nozīmēt tādas darbības kā "griezt, berzt, šķelt, sist", no kā cēlies arī vārds "bārt".
Vārda sākotnējā nozīme bijusi "iegriezt kokā zīmes" ("burtus"), ko plaši lietoja arī biškopji savu īpašumu iezīmēšanai. Ar kociņiem, kuros bija iegrieztas maģiskas zīmes, zīlēja.[1]