Burgenlande
Burgenlande (vācu: Burgenland, horvātu: Gradišće, ungāru: Őrvidék) ir Austrijas federālā zeme valsts austrumu daļā, Slovākijas, Ungārijas un Slovēnijas pierobežā.[1] Administratīvi iedalās divās statūtpilsētās un septiņos apriņķos; administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Eizenštate. Burgenlandē ievērojams ungāru un horvātu iedzīvotāju īpatsvars; to valodām oficiāls statuss vairākās zemes pašvaldībās.
| Burgenlande | |||
| Burgenland | |||
| — zeme — | |||
 | |||
| |||
 Burgenlandes atrašanās vieta Austrijā | |||
| Pārvaldes centrs | Eizenštate | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Austrija | ||
| Izveidots | 1921. gadā | ||
| Pilsētas un apriņķi | 2+7 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 3 961,8 km² | ||
| Augstākais punkts | 884 m | ||
| Zemākais punkts | 114 m | ||
| Iedzīvotāji (2014) | |||
| - Kopā | 287 416 | ||
| - Blīvums | 72,5/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Burgenlande Vikikrātuvē | |||
Vēsture
Burgenlande gadsimtu gaitā piederējusi dažādām valstīm un tautām, bet tā ir vienīgā Austrijas teritorija, kas nekad nav bijusi Svētās Romas impērijas, Vācu Konfederācijas vai Cisleitānijas daļa. Jau kopš Romas Impērijas laikiem piederējusi Pannonijai. Pirmie ģermāņi, kas ieceļoja šajā teritorijā, bija ostgoti ap 380. gadu, kas kļuva par Romas sabiedrotajiem. 5. gadsimtā ostgotu zemi iekaroja huņņi, bet pēc tam izveidojās neatkarīga ostgotu karaliste. Vēlākos laikos tagadējā Burgenlande nonāca Lombardijas, avāru, Samo un Frankijas pakļautībā, bet no 1043. gada tās nonāca Ungārijas sastāvā, bet no 1440. gada — Hābsburgu impērijā.
1910. gada Austroungārijas tautas skatīšanas laikā tagadējās Burgenlandes teritorijā 74% iedzīvotāju bija vāciski runājoši, 15% — horvātiski, bet 9% — ungāriski. Pēc Austroungārijas sadalīšanās, pretēji Ungārijas centieniem, 1921. gadā Burgenlande nonāca Austrijas sastāvā. Pēc Anšlusa 1938. gadā Burgenlandes zeme tika likvidēta un pievienota Lejasdonavai un Štīrijai. Atjaunota 1945. gadā Padomju okupācijas zonā.
Ģeogrāfija
Burgenlade ir trešā mazākā no Austrijas federālajām zemēm. Izveitojusies šaurā joslā valsts austrumu pierobežā, Vidusdonavas līdzenuma malā. Augstākais punkts ir 884 m augstais Gešrībenšteins uz Ungārijas robežas. Burgenlandes ziemeļdaļā atrodas daļa no Neizīdles ezera, kas ietilpst Neizīdles ezera—Zēvinkeles nacionālajā parkā.
Pilsētas
| Pilsētas nosaukums | Pilsētas nosaukums vācu valodā | Ģerbonis | Iedz.sk. (2013) | Pilsētas tiesības | Karte |
|---|---|---|---|---|---|
| Eizenštate | Eisenstadt |  | 13351 | 1648 |   Frauenkirhene Gisinga Jennersdorfa Matersburga Neifelde Neizīdle Oberpullendorfa Obervarte Pinkafelde Purbaha Rusta Štātšleininga |
| Frauenkirhene | Frauenkirchen |  | 2830 | 1982 | |
| Gisinga | Güssing |  | 3770 | 1973 | |
| Jennersdorfa | Jennersdorf |  | 4161 | 1977 | |
| Matersburga | Mattersburg |  | 7100 | 1926 | |
| Neifelde | Neufeld an der Leitha |  | 3180 | 1997 | |
| Neizīdle | Neusiedl am See |  | 7285 | 1926 | |
| Oberpullendorfa | Oberpullendorf |  | 3030 | 1975 | |
| Obervarta | Oberwart |  | 7218 | 1939 | |
| Pinkafelde | Pinkafeld |  | 5511 | 1937 | |
| Purbaha | Purbach am Neusiedler See |  | 2718 | 1997 | |
| Rusta | Rust | .jpg){kind=small} | 1918 | 1681 | |
| Štatšleininga | Stadtschlaining |  | 2035 | 1991 |
Apskates vietas
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Burgenlande.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)