Beslana
Beslana (krievu: Беслан, osetīnu: Беслӕн) ir pilsēta, Pravoberežnija rajona administratīvais centrs Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā Krievijas Federācijā. Atrodas 29 km attālumā no republikas galvaspilsētas Vladikaukāzas, netālu no robežas ar Ingušijas republiku. 2010. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza 36,7 tūkstošus, padarot to par trešo lielāko republikas pilsētu aiz Vladikaukāzas un Mozdokas. Dibināta 1847. gadā, pilsēta kopš 1950. gada.
| Beslana | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Беслан Беслæн | ||
 Beslanas dzelzceļa stacija | ||
| ||
  Beslana .svg) Beslana  Beslana | ||
| Koordinātas: 43°11′N 44°33′E / 43.183°N 44.550°E 44°33′E / 43.183°N 44.550°E | ||
| Valsts |  Krievija | |
| Republika |  Ziemeļosetija-Alānija | |
| Dibināta | 1847. gadā | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 23,17 km2 | |
| Augstums | 484 m | |
| Iedzīvotāji (2018. gadā) | ||
| • kopā | 37 029 | |
| • blīvums | 1 598,1/km² | |
| Laika josla | MSK (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | 363020, 363021, 363023–363027, 363029 | |
| Tālruņu kods | +7 86737 | |
| Mājaslapa | www | |
 Beslana Vikikrātuvē | ||
Vēsture
Beslanu 1847. gadā dibināja osetīnu kolonisti, un vietējā feodāļa Beslana Tulatova vārdā to neoficiāli sauca par Beslanikau ("Beslana ciematu"). Oficiālos dokumentos ciemats tomēr bija pazīstams pēc Tulatova uzvārda kā Tulatovo vai Tulatovskoje. 1941. gadā to pārdēvēja par Iristonu. Otrā pasaules kara laikā 1942.-1943. gadā Vērmahts mēģināja to ieņemt pa Adigejas-Mozdokas līniju.
1950. gadā, kad ciemu pārveidoja par pilsētu un nosauca par Beslanu.1961. gadā pilsētā notika masu nekārtības, kad ap 700 cilvēku protestēja pret cilvēku aizturēšanu. Milicija, mēģinot tās apspiest, sastapa bruņotu pretestību. Par šo incidentu tika tiesāti septiņi cilvēki.
Beslanas skolas ķīlnieku krīze
Pēc Otro Čečenijas kara 2004. gada 1. septembrī Beslanas 1. skolu sagrāba 32 islāma teroristu grupa. Terora akts beidzās 3. septembrī ar asiņainu apšaudi starp teroristiem un Krievijas drošības spēkiem. Saskaņā ar oficiālajiem datiem apšaudēs bojā gāja 334 cilvēki, no kuriem 186 bija bērni, un vēl simtiem tika ievainoti. Nogalināja arī gandrīz visus ķīlnieku sagrābējus, bet vienu arestēja un viņam tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu.
Administratīvais un pašvaldības statuss
Beslana ir Pravoberežnija rajona administratīvais centrs un ir iekļauta rajonā (krievu: Бесланское городское поселение).
Ekonomika
Beslanā atrodas liela kukurūzas pārstrādes rūpnīca, kas izveidota 1940. gados. Pilsētā atrodas vairākas spirta un alkohola rūpnīcas.
Transports
Beslana ir svarīgs dzelzceļa mezgls, kas atrodas uz līnijas no Rostovas pie Donas un Baku, un ir sākumpunkts tās atzarojumam uz Vladikaukāzu. Pie plsētas ir Beslanas lidosta.
Ģeogrāfija
Beslana atrodas apmēram 29 kilometrus uz ziemeļiem no republikas galvaspilsētas Vladikaukāzas, un apmēram 1600 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas.
Etniskais sastāvs
2002. gadā pilsētas etniskais sastāvs bija šāds:
Izglītība un kultūra
Viena no Beslanas skolām ir Ivana un Konstantīna Kanidisu skola, kas 2010. gadā nosaukta skolotāja Ivana Kanidisa un viņa dēla vārdā; skolotājs gāja bojā Beslanas skolas ķīlnieku krīzes laikā 2004. gadā. Skolas būvei Grieķijas un Norvēģijas valdības ar ANO Attīstības programmas starpniecību iemaksāja 2,5 miljonus eiro.
Vēl viena skola atrodas Kominternes ielā. Tā aizstāja 1. skolu, kas tika slēgta pēc ķīlnieku krīzes. Amatpersonas izvēlējās nedot numuru aizstājošajai skolai, kas atrodas pāri ielai no 1. skolas. Uzreiz pēc 1. skolas slēgšanas nodarbības tās bērniem tika pārceltas uz 6. skolu.
Ievērojami cilvēki
- Alans Dzagojevs (1990), Krievijas futbola Premjerlīgas futbolists.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beslana.