Barta

Barta
Barta;
	Skats uz Bartas Marijas baznīcu
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Barta
	Koordinātas: 54°21′29″N 12°43′24″E / 54.35806°N 12.72333°E 12°43′24″E / 54.35806°N 12.72333°E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis	Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis
Pilsētas tiesības	1255
Platība
• Kopējā	40,83 km2
Augstums	4 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	8 777
• blīvums	210,8/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.stadt-barth.de/
	Barta Vikikrātuvē

Barta (vācu: Barth) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Štrālzundes pie Bartas lagūnas. Āmtes centrs. Barta ir viena no vietām, kur, pēc zinātnieku aplēsēm, varētu bijusi atrasties leģendārā pilsēta Vineta. Viduslaikos Pomerānijas-Bartas hercogistes centrs. 1588. gadā Bartā tika iespiesta "Bartas bībele" - Bībeles tulkojums viduslejasvācu valodā. Otrā pasaules kara laikā pie Bartas atradās V-1 ražotne un sagūstīto Sabiedroto aviatoru karagūstekņu nometne Stalag Luft I. Nometnes klātbūtne pie pilsētas, pasargāja to no sabiedroto aviācijas uzlidojumiem pilsētai.

Ievērojamas personības

Pomerānijas Anna, (1590-1960), Bogislava XIII, Pomerānijas hercoga meita, kura bija ieprecējusies ķeizariskajā Kruā namā, dzimusi Bartā
Francis, Pomerānijas hercogs (1577-1620), Pomerānijas hercogs
Bogislavs XIV, (1580-1637), pēdējais Pomerānijas hercogs
Georgs II, Pomerānijas hercogs
Ulrihs, Pomerānijas hercogs (1589-1622), Pomerānijas protestantu bīskaps un nekronētais Pomerānijas hercogs
Georgs Ludvigs Spaldings (1762-1811), filologs
Ferdinands Jūlke (1815-1893), dārzkopis
Verners Fueterers (1907-1991), kino aktieris
Helmuts Lošs (1947-2005), svarcēlājs
Silvija Roze, arī Smita (born 1962), airētāja un Olimpiskā čempione

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barta.

[1]