Bada akmens
Bada akmens (vācu: Hungerstein) ir Centrāleiropā izplatīts hidroloģiskais orientieris. Bada akmeņi kalpo kā piemiņas zīmes un brīdinājumi par sausumu un badu; tie tika uzstādīti Vācijā un etnisko vācu apmetnēs visā Eiropā 15.—19. gadsimtā.
Šie akmeņi tika iegremdēti upē sausuma laikā, lai atzīmētu ūdens līmeni kā brīdinājumu nākamajām paaudzēm, ka tām nāksies pārciest ar badu saistītas grūtības, ja ūdens atkal nokritīsies līdz šādam līmenim. Viens populārs piemērs atrodas Elbas upē Dečīnā, Čehijā, kur uz bada akmens rakstīts "Wenn du mich siehst, dann weine" (burtiski "Ja redzat mani, raudiet"), kas tajā iegravēts kā brīdinājums.[1]
Daudzi no šiem akmeņiem ar grebumiem vai citiem mākslas darbiem tika uzstādīti pēc bada izraisītas krīzes 1816.—1817. gadā, ko aizsāka Tamboras vulkāna izvirdumi Indonēzijā.[2]
1918. gadā atklājās bada akmens Elbas upes gultnē netālu no Dečīnas, tas sakrita ar bada periodu, ko izraisīja Pirmais pasaules karš.[3] Līdzīgi bada akmeņi upē atkal tika atklāti sausuma laikā 2018.[4] un 2022. gadā.[5]