Austrumu milzu vāveres
Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints austrumu milzu vāveru apakšdzimtā (Ratufinae). Ģints apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas[1].
| Austrumu milzu vāveres Ratufa (Gray, 1867) | |
|---|---|
 Šrilankas milzu vāvere (Ratufa macroura) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Vāverveidīgie (Sciuromorpha) |
| Dzimta | Vāveres (Sciuridae) |
| Apakšdzimta | Austrumu milzu vāveres (Ratufinae) |
| Ģints | Austrumu milzu vāveres (Ratufa) |
 Austrumu milzu vāveres Vikikrātuvē | |
Aizvēstures laikos šī apakšdzimta bija daudz plašāk pārstāvēta un iespējams tajā bija 3 ģintis.[2] Vācijā ir atrasti 16—15,2 miljonus gadu veci miocēna milzu vāveres fosilie kauli, kas piederēja šai apakšdzimtai.[3] Morfioloģiski austrumu milzu vāveres ir izteikti primitīvas, un tās var uzskatīt par dzīvām "fosilijām".[4]
Izskats un ieradumi
Austrumu milzu vāverēm ir raksturīgs liels augums, gara aste, un tās dzīvo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos tropu biomā. To svars variē 1,5—3 kg, ķermeņa garums 25—46 cm, aste ir tikpat gara kā ķermenis.[5] Tās ir lielākās kokos dzīvojošās vāveres pasaulē. Milzu vāveres barojas ar tropu koku lapām un augļiem, nav novērots, ka tās ēstu sēklas.[4]
Sistemātika
- Austrumu milzu vāveru apakšdzimta (Ratufinae)
- Austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa)
- Gaišā milzu vāvere (Ratufa affinis)
- Indijas milzu vāvere (Ratufa indica)
- Melnā milzu vāvere (Ratufa bicolor)
- Šrilankas milzu vāvere (Ratufa macroura)
- Austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa)
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumu milzu vāveres.
