Ausainie cīruļi
Ausainie cīruļi (Eremophila) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.[1] Ģints zinātniskais nosaukums atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "tuksneša mīlis" (eremos — tuksnesis, phileo — mīlēt).[2]
| Ausainie cīruļi Eremophila (Boie, 1828) | |
|---|---|
 Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Cīruļu dzimta (Alaudidae) |
| Ģints | Ausainie cīruļi (Eremophila) |
 Ausainie cīruļi Vikikrātuvē | |
No visiem cīruļiem pasaulē ausainajam cīrulim ir visplašākais izplatības areāls.[3] Tam ir cirkumpolāra izplatība, un ausainais cīrulis ir veiksmīgi iedzīvojies gan tundras zonā, gan Dienvidamerikā. Otra suga — ragainais cīrulis — mājo Āfrikā un Tuvajos Austrumos.[3]
Kopīgās īpašības
Abām ausaino cīruļu sugām raksturīgas koši rakstainas galvas un krūtis, kā arī katrā galvas pusē redzamas pagarinātas spalvas, kas atgādina nelielus ragus.[3] Abas sugas ir apmēram vienādi lielas. Ķermeņa garums 13—17 cm, svars 30—40 g.[4][5]
Latvijā
Latvijā sastopama viena ausaino cīruļu ģints suga — ausainais cīrulis (Eremophila alpestris).[6] Tas Latviju nelielā skaitā regulāri caurceļo. Vairāk novērojumu ausainajam cīrulim ir rudenī piekrastes zonā, bet, visticamākais, ka līdzvērtīgā skaitā tas ceļo arī iekšzemē. Pēdējos gados daži īpatņi regulāri pārziemo.[7]
Sistemātika
- Ausaino cīruļu ģints (Eremophila)
- Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris)
- Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha)
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ausainie cīruļi.