Artūrs Toms Plešs

Dzimis Bauskā. Vidējo izglītību ieguvis Bauskas 1. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē, kur 2016. gadā absolvējis bakalaura studiju programmu “Transportbūves”. Bakalaura studiju laikā piedalījies “Erasmus” programmā Dānijas Tehniskajā universitātē. 2019. gadā ieguvis maģistra grādu studiju programmā “Pilsētu un reģionu inženierekonomika” Rīgas Tehniskajā universitātē.

Darba gaitas sācis kā būvtehniķis AS "Ceļuprojekts". Darbojies uzņēmējdarbībā, bijis "Digital Media Solutions" valdes loceklis.^[1]

2023. gadā kļuvis par izpilddirektoru Dānijas uzņēmumā "Eurowind Energy".^[2]

Būdams students Rīgas Tehniskajā universitātē, aktualizējis jautājumu par Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) piešķirto līdzekļu godprātīgu tērēšanu Vanšu tilta apsaimniekošanai. 2013. gadā veiktais pētījums par tilta margu vienreizējai krāsošanai atvēlēto summu piesaistījis plašāku sabiedrības uzmanību; tā rezultātā Rīgas dome izplatījusi paziņojumu, kurā tiek skaidrots, kas sadārdzinājis Vanšu tilta margu krāsošanu.^[3]

A. T. Plešs ir viens no partijas “Latvijas attīstībai” dibinātājiem; partija dibināta 2013. gada 15. decembrī. Pirmo reizi kandidēja Saeimas vēlēšanās 2014. gadā no partijas "Latvijas attīstībai" saraksta, kas neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2017. gadā A. T. Plešs tika ievēlēts Bauskas novada domē. Gan pirms ievēlēšanas deputāta amatā, gan pilnvaru laikā aktīvi iestājies par dzelzceļa “Rail Baltica” staciju Bauskā.^[4] Kā viens no būtiskākajiem Pleša virzītajiem un Bauskas domes īstenotajiem projektiem ir Bauskas novada pašvaldības policijas izveide.^[5]

2018. gadā no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēts 13. Saeimā no "Attīstībai/Par!" saraksta. 2019. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. No 2019. gada 23. janvāra ieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

13. Saeimā A. T. Plešs strādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Šobrīd ir Administratīvi teritoriālās reformas komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs.^[6] Būdams Administratīvi teritoriālās reformas ziņotājs, viņa vadībā izstrādātas minētās novadu reformas iestrādes un tās tālākvirzība; Saeima 2020. gada 10. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.^[7] Strādā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Pieprasījumu komisijā. Būdams Tautsaimniecības komisijas loceklis, Plešs vadījis Depozīta sistēmas ieviešanas procesu, lai līdz 2022. gada 1. februārim sistēma uzsāktu pilnvērtīgu funkcionēšanu.^[8] Viņš uzskata, ka “depozīta sistēma ir viens no risinājuma elementiem, kas var tieši ietekmēt cilvēku paradumus, veicinot iesaisti atkritumu šķirošanā, tādējādi mazinot apkārtējās vides piesārņojumu.”^[9]

A. T. Plešs vairākkārt uzsvēris klimata pārmaiņu negatīvo seku ierobežošanas nepieciešamību, aktīvi iestājies par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību un Dzīvesbiedru likuma nepieciešamību.

Dažas nedēļas pēc ministra Jura Pūces demisijas 2020. gada 17. decembrī A. T. Plešs tika apstirpināts par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Krišjāņa Kariņa valdībā. Viņš kļuvis par pirmo ministru vēsturē, kurš dzimis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 2022. gadā A. T. Plešs kļuva par apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētāju.

2022. gadā notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru.

2022. gada 23. martā VARAM apturēja Rīgas teritoriālā plānojuma noteikumus, kas paredzēja arī azartspēļu zāļu aizliegšanu pilsētā.^[10] Pēc šī A.T. Pleša lēmuma Rīgas mērs Mārtiņš Staķis izstājās no partijas "Kustība Par!" un apvienības "Attīstībai/Par!". Partija "Progresīvie" pieprasīja Pleša demisiju, saskatot šajā lēmumā azartspēļu lobija ietekmi.^[11]

Arī politologs Filips Rajevskis atzina, ka VARAM Jura Pūces un A. T. Pleša vadībā "ir raksturīgi apturēt pašvaldību attīstības plānus, kas paredz azartspēļu ierobežošanu vietvarā".^[12]

2022. gada 30. jūnijā Satversmes tiesa ierosināja lietu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša rīkojumu apturēt Rīgas domes saistošos noteikumus, ar kuriem tika apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums.^[13] 2023. gada janvārī arī Tieslietu ministrija atzina tobrīd jau bijušā reģionālās attīstības ministra lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu par nesamērīgu,^[14] savukārt 15. februārī A. T. Pleša pēctecis ministra amatā Māris Sprindžuks šo lēmumu anulēja.^[15] 2023. gada 20. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu Ķekavas lietā par Artūra Toma Pleša lēmumu apturēt saistošos noteikumus azartspēļu aizliegšanai novada teritorijā,^[16] atzīstot, ka ministra rīkojums apturēt azartspēļu aizliegumu bija pamatots, bet pašvaldības pieņemtie saistošie noteikumi ir prettiesiski.^[17]

2019. gadā Artūrs Toms Plešs iekļauts žurnāla "Forbes Latvija" ikgadējā reitinga "30 līdz 30" Latvijas jauno līderu sarakstā,^[18] kurā "[..] iekļauti cilvēki līdz 30 gadu vecumam, kas guvuši panākumus dažādās nozarēs"^[18] 2020. gada marta numurā, pārstāvot Latviju, iekļauts žurnāla starptautiskā izdevuma vispasaules reitinga "30 under 30" sarakstā.^[19][20]