Apvienošanās un pārņemšana
Apvienošanās un pārņemšana (angļu: mergers and acquisitions, M&A) ir darījumi, kuru rezultātā tirgū rodas lielāki uzņēmumi. Apvienošanās un pārņemšana ļauj uzņēmumiem attīstīties, mainīt sava biznesa raksturu vai konkurences nišu.[1]
No juridiskā skatpunkta apvienošanās ir divu juridisko personu apvienošanās vienā, savukārt pārņemšana notiek, kad viena organizācija iegūst īpašumtiesības uz citas organizācijas pamatkapitālu, daļām vai aktīviem.[2]
Darījums, kas juridiski noformēts kā pārņemšana, var novest pie vienas puses biznesa pārejas otras puses akcionāru netiešā īpašumā, savukārt darījums, kas juridiski noformēts kā apvienošanās, var dot katras puses akcionāriem īpašumtiesības uz apvienotā uzņēmuma akcijām un kontroli pār to.[3]
Darījumu var nosaukt par vienlīdzīgu, ja abi ģenerāldirektori piekrīt, ka apvienošanās atbilst abu uzņēmumu interesēm. Ja viena uzņēmuma vadība iestājas pret darījumu (t.i., darījums atbilst tikai vienas puses interesēm), tad to var uzskatīt par pārņemšanu.[4]
Neskatoties uz to, ka apvienošanās un pārņemšanas darījumus parasti noslēdz ar efektivitātes paaugstināšanas mērķi, uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas faktiskie rezultāti bieži vien ir neapmierinoši, ja tos salīdzina ar prognozētajiem vai sagaidāmajiem rezultātiem. Daudzi empīriski pētījumi liecina, ka liela daļa šādu darījumu nedod vēlamos rezultātus.[5]
Svarīgi faktori, kas nosaka apvienošanās un pārņemšanas darījumu rezultātus finanšu jomā, ir prēmija par iegādi, apdrošināšana, pārrunu process un kompleksā pārbaude.[6]
Daudzi pētījumi liecina, ka apvienošanās bieži vien cieš neveiksmi cilvēka faktora dēļ. Tas var būt, piemēram, uzticības trūkums starp divu organizāciju darbiniekiem vai starp darbiniekiem un viņu vadītājiem.[7]