Andrijs Jarmolenko

Jarmolenko vecāki, ukraiņi, ir no Smoļankas ciema, Kulikivkas rajonā, Čerņihivas apgabalā. Pēc laulībām, Valentīna un Mikola Jarmolenko pārcēlās uz Ļeņingradu (mūsdienu Sanktpēterburga), kur 1989. gadā piedzima Andrijs.^[1] Viņam ir jaunāka māsa. Pēc trīs gadiem (pēc Padomju Savienības sabrukuma) ģimene pārcēlās atpakaļ uz dzimto valsti un apmetās uz dzīvi Čerņihivā.^[1][2]

Viņa māte atcerējās, ka Andrijs sāka spēlēties ar bumbu 4 līdz 5 gadu vecumā. "Sākumā viņam pat nebija kārtīga bumba, tāpēc bija jāspēlē ar paštaisītu. Bijām nabadzīgi un īsts futbols tajos laikos bija greznība."^[3] Jarmolenko pamanīja Mikola Lipovijs, kurš uzaicināja viņu uz futbola skolu (Čerņihivas Jaunatnes sporta skolā "Yunist") un kļuva par viņa pirmo treneri.

Jarmolenko ir beidzis Čerņihivas jaunatnes sporta skolu "Yunist". Viņš pievienojās Kijivas "Dinamo" Jaunatnes akadēmijai 13 gadu vecumā. Tomēr, viņš atgriezās Čerņihivā pēc gada, kad treniņos nevarēja izpildīt fiziskās prasības.^[2] Pirms pārejas uz Kijivas "Dinamo" 2007. gadā, viņš spēlēja Čerņihivas "Yunist", Čerņihivas "Desna", Kijivas "Lokomotyv", Kijivas "Vidradnyi" un atkal Čerņihivas "Yunist" komandās.

2006. gada vasarā viņš no Čerņihivas "Yunist" pievienojās Čerņihivas galvenajam klubam Desna Chernihiv, trenera Oleksandra Tomaha vadībā. Tur viņš 2006.–2007. gada sezonā spēlēja Ukrainas 1. līgā, kur aizvadīja deviņas spēles un guva četrus vārtus.^[4][5]

2007. gadā Jarmolenko noslēdza piecu gadu līgumu ar Ukrainas klubu Kijivas "Dinamo", kur uz pāris sezonām pievienojās tā otrajai komandai "Dinamo-2", kas spēlē zemākās līgās. Žurnālisti talantīgo jaunieti uzteica kā "jauno Andriju Ševčenko", atzīmējot viņa labās fiziskās īpašības, sitienu un īpaši, viņa ātrumu. Toreizējais "Dinamo" viceprezidents Jožefs Sabo arī uzteica jaunieti, sakot: "Jarmolenko ir visas iespējas kļūt par augstākā līmeņa spēlētāju."^[6]

2008. gada 11. maijā Jarmolenko debitēja "Dinamo" pirmajā komandā, izbraukuma mačā, pret Vorskla Poltava un guva uzvaras vārtus "Kijvas" uzvarā, ar 1:2.^[7] Pirmajā sezonā viņš guva 7 vārtus 21 spēlē, bet otrajā - 11 vārtus 19 spēlēs. Viņš regulāri tika izmantots kā kreisais vai centra uzbrucējs.

2015. gada oktobra mačā Jarmolenko nospēlēja bīstami, kā rezultātā gandrīz salauza Doneckas "Šahtar" spēlētāja Tarasa Stepanenko kāju. Abi pēc spēles salaba un apmainījās krekliem, bet pēc tam Jarmolenko nometa Stepanenko kreklu zemē, kamēr viņš pateicās "Dinamo" līdzjutējiem. 2016. gada maijā "Šahtar–Dinamo" derbijā, pēc tam, kad "Šahtar" uzvarēja ar 3:0, Stepanenko nostājās "Dinamo" līdzjutēju priekšā, noskūpstīdams savu "Šahtar" nozīmīti.^[8] Kautiņā, kas saasinājās, Jarmolenko iespēra Stepanenko, viņam nokrītot gar zemi.^[9]

2017. gada 28. augustā Jarmolenko parakstīja četru gadu līgumu ar Dortmundes "Borussia".^[10] 2017. gada 10. septembrī Jarmolenko debitēja Dortmundes komandā, nākot uz maiņu 79. minūtē, pret Freiburg.^[11] Pēc tam viņš pirmo reizi startēja Dortmundes sastāvā, pret Tottenham Hotspur, Čempionu līgas spēlē, kur guva Dortmundes vienīgos vārtus, zaudējumā, ar 3:1.^[12]

2018. gada 11. jūlijā Jarmolenko par nenosauktu samaksu parakstīja četru gadu līgumu ar Premjerlīgas klubu West Ham United.^[13] Viņš debitēja 12. augustā, zaudējot Liverpool, ar 4:0.^[14] Pirmo reizi startējot "West Ham" komandā, 16. septembrī, viņš guva pirmos divus vārtus kluba labā, izbraukumā ar 3:1 uzvarot Everton, kas bija kluba pirmā uzvara Premjerlīgā, 2018.–2019. gada sezonā.^[15] Jarmolenko pārrāva Ahilleja cīpslu, 2018. gada 20. oktobrī, zaudējot ar 1:0, pret Tottenham Hotspur, kas viņam liedza piedalīties atlikušajā sezonas daļā.^[16]

Jarmolenko atgriezās komandas pamatsastāvā, uzsākot 2019.–2020. gada sezonu. 2019. gada 31. augustā viņš guva savus pirmos vārtus kopš atgriešanās pēc savainojuma, dubultojot "West Ham" pārsvaru, ar 2:0 uzvarot Norwich City.^[17] Viņš vēlreiz guva vārtus "West Ham" nākamajā mājas spēlē Premjerlīgā, atklājot rezultātu, ar 2:0 uzvarot Mančestras "United".^[18] 2019. gada decembrī viņš sarāva adukcijas muskuli un joprojām nebija atgriezies pie spēlēšanas, kad futbols tika apturēts COVID-19 pandēmijas, dēļ 2020. gada martā.^[19] Viņš atgriezās treniņos 2020. gada maijā, un 2020. gada 1. jūlijā, savā otrajā spēlē, kopš 2019. gada, guva uzvaras vārtus pret Chelsea, uzvarot ar 3:2.^[20][21]

2021. gada 25. novembrī Jarmolenko guva vārtus pret Rapid Wien, Allianz Stadion, un panāca soda sitienu, "West Ham" izbraukumā uzvarot ar 2:0, UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā.^[22] Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2022. gada februārī, galvenais treneris Deivids Moizs Jarmolenko piešķīra brīvdienas.^[23] Viņš atgriezās 13. martā, nomainot savainoto Maiklu Antonio, gūstot ievadvārtus, uzvarā pret Aston Villa, ar 2:1.^[24] Četras dienas vēlāk Jarmolenko guva uzvaras vārtus kompensācijas laikā, "West Ham" Eiropas līgas astotdaļfināla spēlē, divu spēļu summā ar 2:1 pārspējot Spānijas klubu Sevilla, ļaujot "West Ham" iekļūt Eirokausu ceturtdaļfinālā, pirmo reizi, kopš 1981. gada.^[25] 2022. gada maijā "West Ham" paziņoja, ka Jarmolenko drīkstēs klubu atstāt, pēc pašreizējā līguma beigām, 2022. gada jūnijā.^[26]

2022. gada 13. jūlijā Jarmolenko noslēdza viena gada līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu klubu Al-Ain.^[27]

2023. gada 27. jūnijā Jarmolenko atgriezās Kijivas "Dinamo", parakstot līgumu uz diviem gadiem.^[28]

2007. gada 11. augustā Jarmolenko pārstāvēja Ukrainas U-19 izlasi, izbraukuma draudzības spēlē pret Japānu, uzvarot ar 1:0. Viņš piedalījās arī 2008. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta kvalifikācijā, gūstot vārtus pēc 11 metru soda sitiena, pret Spāniju, 2008. gada 22. maijā.^[29]

Pēc kvalifikācijas, 2008. gada 10. oktobrī, Jarmolenko tika uzaicināts uz U-21 izlasi, kura spēlēja pret Nīderlandi. Vēlāk viņš piedalījās 2011. gada UEFA Eiropas U21 futbola čempionāta kvalifikācijā un finālturnīrā.

2009. gada 5. septembrī, 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Andoru, Jarmolenko pirmo reizi spēlēja Ukrainas pieaugušo izlasē un guva vārtus, uzvarot ar 5:0.^[30] 2011. gada 2. septembrī, starptautiskajā draudzības spēlē, pret Urugvaju, Harkivā, Jarmolenko uzstādīja valstsvienības rekordu, gūstot vārtus 14 sekundē, kas ir visātrāk, kad kāds Ukrainas izlases spēlētājs ir guvis vārtus.^[31]

Jarmolenko 2014. gada 15. novembrī guva hat-trick, gūstot visus Ukrainas izlases vārtus, UEFA Euro 2016 kvalifikācijā, izbraukumā ar 3:0 uzvarot Luksemburgu.^[32] 2015. gada novembrī Jarmolenko abās kārtās guva vārtus, Ukrainas izlases izslēgšanas spēlēs, ar 3:1 uzvarot Slovēniju divu spēļu summā, kvalificējoties Euro 2016 finālturnīram.^[33] Pēc tam Jarmolenko tika iekļauts Ukrainas izlasē, dalībai Euro 2016 čempionātā,^[34] kur viņš spēlēja visos trijos mačos, kad Ukraina nespēja gūt vārtus un ierindojās savas grupas pēdējā vietā.^[35] Jarmolenko guva vārtus pret Nīderlandi, Johana Kruifa arēnā, Amsterdamā^[36] un pret Ziemeļmaķedoniju, Bukarestē, Arena Națională laukumā, UEFA Euro 2020 turnīrā, un tika atzīts par spēles zvaigzni.^[37]

2021. gada 1. septembrī Jarmolenko aizvadīja savu 100. spēli Ukrainas izlasē, 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē, pret Kazahstānu.^[38][39] 2021. gada 12. oktobrī viņš Ļvivas arēnā, Ļvivā, guva vārtus pret Bosniju un Hercegovinu, un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju.^[40]

2022. gada 5. jūnijā Jarmolenko iesita bumbu savos vārtos, Ukrainas zaudējumā Velsai, 2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē. Gerets Beils izpildīja brīvsitienu, kad Jarmolenko bumbu, pēc sitiena ar galvu, raidīja pats savos vārtos, Velsai kvalificējoties pirmajam Pasaules kausam, kopš 1958. gada.^[41][42] Izšķirošais vārtu guvums vēlāk, jūnija beigās, tika piešķirts Beilam.^[43]

Jarmolenko ar sievu Innu ir trīs dēli.^[44]

2020. gadā Dmitrijs Adehiro izveidoja sienas gleznojumu ar Jarmolenko attēlu, rekonstruējot Jaunatnes sporta skolas "Yunost" ēku, tieši blakus "Yunist" stadionam, Čerņihivā.^[45][46]

2021. gada 7. oktobrī viņš kopā ar Igoru Čeredinovu (Olenas Kostevičas treneri), tika ievēlēts par Čerņihivas goda pilsoni.^{[47][48][49][50][51][52]}

2021. gada novembrī Čerņihivas pilsētā, "Yunist" stadionā, notika Andrija Jarmolenko kausa izcīņas sacensības.^{[nepieciešama atsauce]}

2022. gada februārī Jarmolenko piešķīra Ukrainas bruņotajiem spēkiem 75 000 sterliņu mārciņu, lai palīdzētu aizstāvēt valsti pēc Krievijas iebrukuma. Viņš arī aizlidoja uz Ukrainas robežu, lai glābtu savu sievu un bērnu, kad viņi pēc iebrukuma aizbēga no valsts, sacīja bijušais Ukrainas izlases spēlētājs Andrijs Ševčenko. Čerņihivas mērs Vladislavs Atrošenko un Čerņihivas apgabala gubernators Vjačeslavs Čauss personīgi pateicās Jarmolenko par viņa pūlēm.^[53][54]

Jarmolenko palīdzēja izglābt Romana Jaremčuka sievas vecākus. Ukrainas izlases uzbrucējs Jaremčuks pastāstīja, kā ar Andrija Jarmolenko palīdzību no Čerņihivas izdevies izvest viņa sievas vecākus. "Es vērsos pie Andrija Jarmolenko, zinot, ka viņš ir no Čerņihivas, un teicu: "Palīdzi man, cik vari, paldies." Protams, Andrijs atbildēja uz manu lūgumu, un pēc divām dienām viņus izveda. Situācija bija diezgan sarežģīta," sacīja Jaremčuks.^[55][56][57]

2022. gada martā Jarmolenko, pēc "West Ham" uzvaras pār Spānijas klubu Sevilla, Eiropas līgā, uzdāvināja "West Ham" kreklu līdzjutējam, kurš turēja rokās Ukrainas karogu, un Marks Nobls izplūda asarās, kad "Hammers" uzvarot "Sevilla", sasniedza Eiropas līgas ceturtdaļfinālu.^[58]

2022. gada maijā Jarmolenko uzdāvināja ātrās palīdzības automašīnu savai dzimtajai pilsētai Čerņihivai, nosūtot to no Londonas.^[59][60]

Dynamo Kyiv

• Ukrainas Premjerlīga: 2008–09, 2014–15, 2015–16^[61]
• Ukrainas kauss: 2013–14, 2014–15^[61]
• Ukrainas Superkauss: 2009, 2011, 2016^[61]

Individuālie sasniegumi

• Ukrainas Premjerlīgas gada labākais futbolists: 2011,^[62] 2014
• Ukrainas gada futbolists: 2013,^[63] 2014,^[64] 2015, 2017
• Ukrainas Premjerlīgas gada futbolists: 2014–15,^[65] 2015–16,^[66] 2016–17^[67]
• Ukrainas Premjerlīgas rezultatīvākais spēlētājs: 2016–17^[68]
• UEFA Eiropas līgas labākais piespēlētājs: 2014–15^[69]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrijs Jarmolenko.

• Munzüger Sport profils (vāciski)
• WorldFootball profils (angliski)
• Soccerbase spēlētāja profils (angliski)
• Soccerway profils (angliski)
• National-Football-Teams profils (angliski)
• Transfermarkt spēlētāja profils (angliski)
• Eu-football.info profils (angliski)
• FBref spēlētāja profils (angliski)