Andrejs Kiviļevs
Andrejs Kiviļevs (krievu: Андрей Кивилев; 1973. gada 20. septembris — 2003. gada 12. marts) bija profesionāls krievu izcelsmes Kazahstānas šosejas riteņbraucējs. 2003. gada martā viņš Parīze-Nica sacensību laikā piedzīvoja smagu kritienu un no gūtajiem savainojumiem mira. Viņa nāve pamudināja UCI ieviest noteikumu, kurš pieprasīja obligātu ķiveres valkāšanu visās apstiprinātajās sacensībās.
 | ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1973. gada 20. septembrī Taldikorghana, Kazahstāna | |
| Miris | 2003. gada 12. martā (29 gadu vecumā) Sentetjēna, Francija | |
| Pārstāvētā valsts |  Kazahstāna | |
| Profesionāļa karjera | 1998—2003 | |
| Komandas informācija | ||
| Disciplīna | Šoseja | |
| Loma | Braucējs | |
| Profesionālās komandas | ||
| Sezonas | Komanda | |
| 1998-1999 2000 2001-2003 | Festina-Lotus AG2R Prévoyance Cofidis | |
| Lielākās uzvaras | ||
Route du Sud (2003) | ||
Karjera
Dzimis Taldikorghanā, Kiviļevs savu amatiera sportista karjeru uzsāka Spānijā, bet vēlāk pārcēlās uz Franciju, kur pārstāvēja EC Saint-Etienne komandu.[1] 1993. gadā viņš veiksmīgi startēja Regio-Tour sacensībās, kuras bija īpaši veiksmīgas Kazahstāns pārstāvjiem: Kiviļevs uzvarēja punktu kategorijā, bet komandas biedrs Aleksandrs Vinokurovs uzvarēja kombinācijā, kā arī komanda uzvarēja savā ieskaitē.[2] 1998. gadā viņš parakstīja profesionālu līgumu ar Festina, kuru pārstāvēja līdz 1999. gadam. Festina komandā viņa rezultāti bija piezemēti un labākais rezultāts bija piektā vieta Cīrihes čempionātā[3] un septītā Critérium International sacensībās.[4] Lai arī viņa nebija uzvaru profesionālā konkurencē, Kiviļevs ar savu braukšanas stilu piesaistīja līdzjutējus un par spīti interesei no US Postal Service,[5] 2000. gadā parakstīja līgumu ar Ag2r Prévoyance, bet pēc gada pārcēlās uz Cofidis. Cofidis komandā viņa karjera sāka attīstīties: pirmajā sezonā viņš uzvarēja Route du Sud sacensībās un Dauphiné Libéré piektajā posmā starp Romānu un Grenobli,[6] bet arī uzrādīja sensacionālu sniegumu Tour de France. Zaudējis vairāk kā astoņpadsmit minūtes vējainajā un nogurdinošajā 4. posmā starp Ui un Verdenu,[7] Kiviļevam komanda atļāva piedalīties atrāvienā ar četrpadsmit braucējiem 8. posmā starp Kolmāru un Pontarljē, kurš ieguva 33 minūšu pārsvaru pār sacensību favorītiem.[8] Kiviļevs bija spējīgs kalnu braucējs un lielajos kalnos nezaudēja daudz spēku. Viņu pievīla individuālā brauciena prasmes un pēdējā individuālajā braucienā viņš zaudēja vietu uz pjedestālā Hosebam Beloki. Tomēr viņš spēja kopvērtējumā ierindoties 4. vietā.[9]
Nāve
2003. gada 11. martā Kiviļevs piedalījās Parīze-Nica otrajā posmā starp Laklaetu un Sentetjēnu. Aptuveni četrdesmit kilometrus pirms posma finiša, peletonam dodoties cauri Senšamonai, Kiviļevs sadūrās ar savu komandas biedru Mareku Rutkeviču un Folkeru Ordovski no Team Gerolsteiner, kuri netika nopietni savainoti un spēja pabeigt posmu. Kiviļevs bez ķiveres atsitās pret zemi un nepiecēlās. Viņš komas stāvoklī tika nogādāts Senšamonas slimnīcā, bet vēlāk ar helikopteru pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu Sentetjēnas slimnīcā, kur viņam noteica diagnozi ar nopietnu galvaskausa traumu un divām lauztām ribām. Nakts laikā viņa situācija pasliktinājās un viņš mira no savainojumiem 12. marta plkst. 10. Viņam palika sieva Natālija un sešus mēnešus vecs dēls Leonardo. Dažas dienas vēlāk viņa draugs Aleksandrs Vinokurovs uzvarēja sacensībās.
Atsauces
Ārējās saites
- Olympedia profils (angliski)
- ProCyclingStats profils (angliski)
- Cycling Archives profils (angliski)
- Cycling Quotient profils (angliski)