Andrē Žids

1947. gadā Žids saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

A. Žids pazīstams ar saviem morāles un tikumības problemātikai veltītajiem, kā arī autobiogrāfiskajiem darbiem. Viņa populārākie darbi ir Les Nourritures terrestres, L'Immoraliste, La Porte étroite, Les Caves du Vatican, La Symphonie pastorale ("Pastorālā simfonija", 1925), Corydon, Les Faux-monnayeurs ("Naudas viltotāji"), Si le grain ne meurt ("Ja grauds nemirst", 1924), Retour de l'U.R.S.S. ("Atgriešanās no PSRS", 1936), Journal intime - Et Nunc Manet In Te ("Dienasgrāmata — un tagad viņa dzivo tevī", 1951)^[1].

• Pastorālā simfonija. Tulk. V. Strēlerte. Stokholma: Daugava, 1949; 2. izd. 1950; 3. id. 1994.
• Sievu skola. Roberts. Ženevjēva. Tulk. V. Strēlerte. Stokholma: Daugava, 1951, 2. izd. Rīga: Avots, 1993.
• Pazudušā dēla atgriešanās. Tulk. M. Silmale. Avots, 1988, Nr. 3.
• Atgriešanās no Padomju Savienības. Tulk. I. Gailāns. Avots, 1989, Nr. 3.
• Naudas viltotāji. Tulk. S. Jaunarāja. Rīga: Artava, 1994.
• Ja grauds nemirst. Tulk. J. Grostiņa. Rīga: Atēna, 2012.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrē Žids.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
• Atgriešanās no PSRS Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.