Andžejs Sapkovskis
Andžejs Sapkovskis (poļu: Andrzej Sapkowski, dzimis 1948. gada 21. jūnijā) ir poļu fantāzijas literatūras rakstnieks. Vislabāk pazīstams kā grāmatu sērijas "Raganis" autors. Viņa darbi ir tulkoti vairāk nekā 20 valodās.[1]
| |||||||||||||||||
| |||||||||||||||||
Dzīvesgājums
Studēja ekonomiku Lodzas Universitātē, pirms kļūšanas par rakstnieku strādāja ārējās tirdzniecības uzņēmumā par vecāko tirdzniecības pārstāvi. Literāro karjeru sāka kā zinātniskās fantastikas darbu tulkotājs. Savu pirmo stāstu "Raganis" (Wiedźmin) sarakstīja Polijas zinātniskās fantastikas žurnāla Fantastyka rīkotajam konkursam, kur ieguva 3. vietu.[2] Šis stāsts tika publicēts 1986. gadā, to labi novērtēja gan kritiķi, gan lasītāji. Sapkovskis izveidoja stāstu ciklu, kuras pamatā ir "Ragaņa" pasaule. Tajā tika iekļauti 3 īso stāstu krājumi un 5 romāni. 1990. gados šis cikls padarīja Sapkovski par vienu no pazīstamākajiem Polijas fantāzijas žanra autoriem.[3]
Sāgas galvenais tēls ir Rīvijas Geralts, no pašas bērnības trenēts briesmoņu mednieks, kas dzīvo morāli neviennozīmīgajā visumā, tomēr viņam izdodas uzturēt savu saskaņoto ētikas kodeksu. Pasaule, kur notiek darbība, ietekmēta no slāvu mitoloģijas.[4] Geraltu bieži salīdzina ar Raimonda Čāndlera tēlu Filipu Mārlovu.[3]
Darbu tulkojumi un adaptācijas
Sapkovska darbi ir tulkoti daudzās valodās, tai skaitā angļu, igauņu, krievu, lietuviešu, latviešu, ķīniešu u.c. 2007. gadā krājums "Pēdējā vēlēšanās" tika izdots angļu valodā.[5] No 2008. gada "Ragaņa" sāgu tulko izdevniecībā Victor Gollancz Ltd.[6] 2009. gadā Sapkovska romāna "Elfu asinis" (Blood of Elves) angļu tulkojums ieguva Deivida Gemella fantāzijas balvu.[7]
"Ragaņa" sāgu latviešu valodā izdod Māra Salēja tulkojumā.[8]
2001. gadā Polijā tika uzņemts seriāls Wiedźmin, kas balstīts uz Sapkovska darbiem par Geraltu. Tam sekoja televīzijas filma ar tādu pašu nosaukumu, kuru veidoja, izmantojot seriāla fragmentus. Nedz seriāls, nedz filma neieguva pozitīvus kritiķu vērtējumus un nenopelnīja daudz ienākumu.[9]
Polijas izstrādātājs CD Projekt Red izveidoja vairākas datorspēles pēc Sapkovska darbu motīviem. Pirmā spēle ar nosaukumu The Witcher tika izdota 2007. gada oktobrī,[10] 2011. gadā tai sekoja videospēle The Witcher 2: Assassins of Kings.[11] 2015. gada maijā tika izdota sērijas 3. spēle – The Witcher 3: Wild Hunt.[12]
2017. gada maijā straumēšanas platforma Netflix pasūtīja "Ragaņa" grāmatu sērijas angļu valodas adaptāciju. Televīzijas seriāla pirmizrāde notika 2019. gada 20. decembrī. Kādu laiku Sapkovskis bija šī projekta radošais konsultants.[13]
Privātā dzīve
2017. gadā Sapkovskis atzina, ka grāmatu sēriju "Raganis" viņš sarakstījis pēc sava dēla pieprasījuma.[14]
Intervijā Sapkovskis paziņoja, ka viņa iecienītāko rakstnieku vidū ir Ernests Hemingvejs, Mihails Bulgakovs, Raimonds Čāndlers un Umberto Eko, sakot, ka "man patīk viņu stils, bet es zinu, ka nekad nevarēšu būt līdzīgs viņiem".[15]
Pašlaik dzīvo savā dzimtajā pilsēta Lodzā.
Apbalvojumi un atzinība
Ieguvis vairākas Polijas fandomu apbalvojumus. Saņēmis 5 Zaideļa balvas, trīs no tiem par īsprozas krājumiem Mniejsze zło (1990), Miecz przeznaczenia (1992) un W leju po bombie (1993), bet vēl divas par romāniem "Elfu asinis" (Krew elfów) un Narrenturm. Viņš arī tika apbalvots ar Spānijas Ignotus prēmiju par labāko antoloģiju The Last Wish. 2003. gadā par romānu Narrenturm tika nominēts vienai no Polijas prestižākajām literārajām balvām – Nike balvai. Viņš ieguva arī vairākas Krievijas fandomu balvas.[16]
Kopš 2008. gada viņš ir Lodzas goda pilsonis.
Apbalvojumi
- 2016: Pasaules fantāzijas balva par "Ragaņa" sāgu.[17]
- 2014 un 2012: Gloria Artis sudraba medaļa no Polijas Republikas kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas.[18]
- 2012: Gloria Artis sudraba medaļa no Polijas Republikas kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas.
- 2010: Eiropas Zinātniskās fantastikas sabiedrības European Grand Master goda balva.[19]
- 2009 Devida Gemella fantāzijas balva.[20]
- 1997: Žurnāla Paszport Polityki balva.
- 1996: Eiropas Zinātniskās fantastikas sabiedrības slavas zāles autors.[21]
2005. gadā poļu kritiķis Stanislavs Berešs veica ilgstošu interviju ar Sapkovski, kura tika publicēta grāmatā Historia i fantastyka.[22]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andžejs Sapkovskis.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Andžeja Sapkovska oficiālā mājaslapa Arhivēts 2017. gada 1. februārī, Wayback Machine vietnē.