Alerģija

organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām vielām

Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem. Alerģijai parasti ir nepatīkamas izpausmes, piemēram, nātrene, dermatīts, tūska, izsitumi, alerģiskas iesnas, šķaudīšana.

Nātrene ir bieža alerģijas izpausme

Pirmo reizi jēdzienu alerģija (grieķu: allos — 'svešs', 'cits' un regon — 'darīt') lietoja austriešu pediatrs Klemens fon Pirke 1906. gadā, kad ievēroja, ka viņa pacientiem rodas dažādi simptomi pēc saskares ar putekļiem, ziedputekšņiem un dažādiem pārtikas produktiem.

Alerģijas izpausmes

Alerģijas izpausmes var būt vietējas vai sistēmiskas. Vietējas:

  • Deguna gļotādas pastiprināta sekrēcija (alerģisks rinīts)
  • Konjunktīvas apsārtums un sāpes (alerģisks konjunktivīts)
  • Bronhu spazmas, apgrūtināta elpošana, aizdusa, reizēm pat īstas astmas lēkmes
  • Dažādi izsitumi uz ādas — ekzēma, nātrene, kontaktdermatīts. Tipiskas izsitumu lokalizācijas vietas pārtikas alerģiju gadījumā ir locītavas (simetriski), vēders, cirkšņu apvidus
  • Iespējamas galvassāpes, dzirdes pasliktināšanās, sāpes ausīs

Sistēmiskas (visa organisma) alerģiskās reakcijas tiek dēvētas par anafilaksi. Atkarībā no tās smaguma var tikt novērotas ādas reakcijas, bronhu spazmas, tūska, hipotonija, koma un pat pacienta nāve.

Izplatītākie alergēni

Pie alergēniem pieder vielas, kas tieši izraisa alerģiskas reakcijas, gan tādas, kas spēj spēcīgi potencēt citu alergēnu ietekmi uz organismu.

Ārējās saites