Alberts Kauls

Dzimis 1938. gada 15. oktobrī Skrundā strādnieku ģimenē.^[1] 1953. gadā sāka strādāt padomju saimniecībā. 1960. gadā iestājās PSKP. 1964. gadā kļuva par kolhoza "Ļeņina ceļi" vadītāju. 1970. gadā pabeidza Viļņas Augstāko partijas skolu.1974. gadā A. Kauls kļuva par kolhoza "Ādaži" vadītāju, 1986. gadā par agrofirmas "Ādaži" vadītāju,^[1] kurā zēla visdažādākā ražošana — mēbeles, polietilēns, vīni, vieni no pirmajiem Latvijas kartupeļu čipsiem, kažokzvēru ferma u.c.

Ādažos viss tika taisīts ar vērienu. Ja bērnudārzs – tad ar peldbaseinu, ja skola – tad ar observatoriju, ja lopu ferma – tad ar palmām un strūklakām, kas bija kompleksā "Briljanti".^[2]

Perestroikas laikā 1987. gada februārī, apmeklējot Latvijas PSR, Ādažos viesojās PSRS Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, kurš jautāja, kādu palīdzību vajag agrofirmai, un A. Kauls atbildēja, ka tai ir nepieciešama atļauja patstāvīgi nodarboties ar ārējo tirdzniecību. Pēc atļaujas saņemšanas agrofirma 1988. gada septembrī reģistrēja kompāniju "Ādaži Impex", kuru vadīja Grigorijs Lučanskis.^[3] Jau pēc gada tai bija apgrozījums ap 50 miljoniem dolāru, bet 1990. gada 26. februārī Vīnē nodibināja firmu Nordex ar G. Lučanski priekšgalā.^[3]

Atmodas kustības laikā A. Kauls bija Latvijas Tautas frontes pirmās Domes sastāvā, Latvijas lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs (1989—1990). 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.^[4] 1989. gadā ievēlēts par PSRS tautas deputātu. Šai pašā gadā A. Kauls kļuva par PSRS prezidenta M. Gorbačova padomes locekli un padomnieku lauksaimniecības lietās.Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Kaulu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.^[5]

Tomēr 1991. gada Augusta puča laikā A. Kauls nostājās Latvijas neatkarības pretinieku pusē un bija Alfrēda Rubika vadītās Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs. 1991. gadā viņš televīzijā raudot pauda nožēlu un lūdza Latvijas iedzīvotājiem par to piedošanu.^[6]

Lai arī A. Kaulam par darbošanos pret Latvijas neatkarības atjaunošanu bija aizliegts kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās,^[7] viņš kļuva par paša dibinātās populistiskās Latvijas Vienības partijas (LVP) priekšsēdētāju. 6. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 7,15% balsu un 8 vietas 6. Saeimā.^[8] Pirms vēlēšanām A. Kauls tika virzīts kā partijas Ministru prezidenta amata kandidāts.^[9] Pēc vēlēšanām izveidotajā Andra Šķēles valdībā A. Kauls bija premjerministra biedrs un zemkopības ministrs.^[7] 1996. gada maijā Andris Šķēle pieprasīja Alberta Kaula demisiju. Mēnesi vēlāk abos amatos A. Kaulu aizvietoja Roberts Dilba, kurš tobrīd jau bija pārgājis no Latvijas Vienības partijas uz Latvijas Zemnieku savienību.

7. Saeimas vēlēšanās LVP guva tikai 0,46% balsu un netika ievēlēta Saeimā.^[10] Pēc neveiksmīgajām vēlēšanām A. Kaulam piedāvāja iespēju kļūt par putnkopības kompleksa vadītāju Krievijā.^[11]

Miris pēc ilgstošas slimības 2008. gada 24. septembrī.^[12]

1993. gada novembrī pēc neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls Alberts Kauls, bet 1994. gada februārī autokatastrofā nomira vidējais dēls Armands Kauls.^[13] Abi bija inženieri un iesaistījās tēva biznesā.

• PSRS Sociālistiskā Darba Varonis (1986. gada 7. jūlijā viņam pasniedza varoņa Zelta zvaigzni un Ļeņina ordeni)