Aivars Kreituss

Latvijas politiķis
Šis raksts ir par 1945. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Kreituss nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aivars Guntis Kreituss (dzimis 1945. gada 21. septembrī) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas ekonomisko reformu un finanšu ministrs.

Aivars Kreituss
Latvijas ekonomisko reformu ministrs
Amatā
1993. gada 19. janvāris — 1993. gada 3. augusts
PrezidentsGuntis Ulmanis
PremjerministrsIvars Godmanis
PriekštecisArnis Kalniņš
PēctecisOjārs Kehris
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1996. gada 2. oktobris
PrezidentsGuntis Ulmanis
PremjerministrsAndris Šķēle
PriekštecisIndra Sāmīte
PēctecisVasīlijs Meļņiks

Dzimšanas dati1945. gada 21. septembrī (78 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partijaDCP (1993—1995)
DPS (1995—1997)
DP (1997—2008)
Dzīvesbiedrs(-e)Ilga Kreituse
Profesijainženieris ķīmiķis-tehnologs
AugstskolaRīgas Politehniskais institūts

Biogrāfija

Darbs ministrijās

1993. gada 19. janvārī Aivars Kreituss tika iecelts par ekonomisko reformu ministru Godmaņa valdībā. Amatu ieguva pēc tam, kad iepriekšējais ministrs Arnis Kalniņš bija to pametis. 3. augustā, pēc Saeimas vēlēšanām, Godmaņa valdības vietā tika apstiprināts Birkava Ministru kabinets, kurā par ekonomikas ministru iecēla Ojāru Kehri.

Pirmajā 6. Saeimas laikā apstiprinātajā valdībā, Šķēles 1. kabinetā, Kreitusu iecēla par finanšu ministru. Amatā palika līdz 1996. gada 2. oktobrim, kad pameta partiju un valdību. Jauns ministrs netika izvēlēts līdz nākamā gada janvārim.

Pirmais ieteica un savas darbības laikā arī pieņēma valsts budžetu ar deficītu.

DCP un «Saimnieks»

Atjaunotajā Latvijā Kreituss iestājās Demokrātiskajā Centra partijā. 1993. gadā tika ievēlēts 5. Saeimā, bija DCP frakcijas priekšsēdētājs.[1] Šajā Saeimas sasaukumā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kā arī Latvijas un Francijas parlamentu atbalsta grupas loceklis. Savulaik ir bijis partijas priekšsēdētājs.[2]

1995. gadā DCP apvienojās ar partiju «Saimnieks» un izveidoja Demokrātisko partiju «Saimnieks». Tika pārsaukta arī Saeimas frakcija un Kreituss kļuva par jaunās DPS frakcijas priekšsēdētāju.[1] Tika ievēlēts 6. Saeimā. Ilgu laiku paralēli finanšu ministra amatam bija arī deputāts, līdz 1996. gada 8. janvārī arī DPS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.[3]

Pameta partiju 1996. gada oktobrī, kopš tā laika nepiederēja ne pie vienas frakcijas.[3]

Darba partija

1997. gada 21. janvārī Kreituss paziņoja, ka gatavojas dibināt jaunu partiju, kas «aizstāvēs darba ņēmēju intereses, taču pretēji dažiem sociāldemokrātu aktīvistiem arī stingri iestāšoties par privātīpašuma neaizskaramību, kā arī domās par tiem, kam iet grūti».[4] 26. februārī tika paziņots, ka drīzumā notiks Darba partijas dibināšanas kongress.[5] Partijas dibināšanas kongresā 15. martā Aivars Kreituss vienbalsīgi tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju.[2]

1998. gada jūlijā Darba partija izveidoja apvienotu frakciju ar Zaļo partiju un Kristīgi Demokrātisko savienību.[6] Tajā pašā gadā notikušajās 7. Saeimas vēlēšanās šīs trīs partijas startēja apvienotā sarakstā. Tā nepārvarēja 5% barjeru un Saeimā neiekļuva neviens apvienības kandidāts.[7]

2001. gada pašvaldību vēlēšanās Aivars Kreituss ieguva pirmo numuru Darba partijas sarakstā.[8] Partija ieguva vienu vietu.[9] Sieva Ilga Kreituse atteicās no vietas domē, tādēļ Kreituss kā otrais populārākais kandidāts kļuva par domnieku.[10] Tā paša gada augustā kļuva par mēra vietnieku.[11] 2005. gada vēlēšanās netika ievēlēts. 9. Saeimas vēlēšanās Darba partijas kandidāti startēja LSDSP sarakstā. Apvienība netika ievēlēta.

2008. gadā tika uzsākta Darba partijas likvidācija.[12] Piedalījās 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības «Par labu Latviju» saraksta un 12. Saeimas vēlēšanās no partijas «Saskaņa» saraksta, abas reizes netika ievēlēts.

Personīgā dzīve

Precējies ar Ilgu Gravu (Kreitusi). Viņa ir bijusi 6. Saeimas priekšsēdētāja līdz brīdim, kad kopā ar vīru Aivaru pameta DPS Saeimas frakciju.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Arnis Kalniņš
Latvijas ekonomisko reformu ministrs
1993. gada 19. janvāris1993. gada 3. augusts
Pēctecis:
Ojārs Kehris
(kā ekonomikas ministrs)
Priekštecis:
Indra Sāmīte
Latvijas finanšu ministrs
1995. gada 21. decembris1996. gada 2. oktobris
Pēctecis:
Vasīlijs Meļņiks