Adēra rags
Adēra rags (angļu: Cape Adare) ir zemesrags Viktorijas Zemes ziemeļaustrumos, Adēra pussalas galējais punkts.[1] Atdala Borkgrevinka krastu dienvidos no Penela krasta rietumos. Adēra rags bija nozīmīga piestātne un bāzes nometņu vieta agrīnajās Antarktīdas izpētes ekspedīcijās. Ragu 1841. gada janvārī atklāja kapteinis Džeimss Ross un nosauca sava drauga vikonta Adēra vārdā.[2]
| Adēra rags | |
|---|---|
| Cape Adare | |
 Borkgrevinka 1899. gadā uzbūvētās ēkas | |
  Adēra rags | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Viktorijas Zeme |
| Atdala | Borkgrevinka krasts Penela krasts |
| Koordinātas | 71°17′S 170°14′E / 71.283°S 170.233°E 170°14′E / 71.283°S 170.233°E |
| Administrācija | |
| Valsts |  Rosa Teritorija |
 Adēra rags Vikikrātuvē | |
1895. gada janvārī Adēra ragā ģeoloģisko paraugu vākšanai krastā izkāpa norvēģu ekspedīcijas polārpētnieki Henriks Bulls un Kaštens Borkgrevinks. 1899. gadā šeit atgriezās Borkgrevinks pats ar savu ekspedīciju un uzslēja divas būdas, kas līdz ar to kļuva par pirmajām cilvēku uzbūvētajām pastāvīgajām celtnēm kontinentā. Ekspedīcija šeit pārziemoja un izdzīvojušie tika izvesti 1900. gada janvārī. Ekspedīcijas zoologs Nikolajs Hansons mira pārziemošanas laikā un ir apglabāts uz vietas. Adēra ragā 1911. un 1912. gadā pārziemoja arī daļa Roberta Skota ekspedīcijas, bet tā ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās.
Adēra rags ir noteikts par speciāli aizsargājamu teritoriju ar vēsturisku nozīmi.[3]