Ašmjani
- Raksts
- Diskusija
Rīki
Vispārīgi
Drukāt/eksportēt
Citos projektos
Ašmjani | |||
---|---|---|---|
Ašmjanu katoļu baznīca | |||
| |||
Koordinātas: 54°25′12″N 25°56′24″E / 54.42000°N 25.94000°E / 54.42000; 25.94000 25°56′24″E / 54.42000°N 25.94000°E / 54.42000; 25.94000 | |||
Valsts | ![]() | ||
Apgabals | Grodņas apgabals | ||
Rajons | Ašmjanu rajons | ||
Pilsētas tiesības | 1566 | ||
Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
• kopā | 16 787 | ||
Laika josla | EET (UTC+3) | ||
Mājaslapa | http://www.oshmiany.grodno.by/ | ||
![]() |
Ašmjani (baltkrievu: Ашмяны) jeb Ošmjani (krievu: Ошмяны) ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļrietumos pie Ašmjankas upes, netālu no robežas ar Lietuvu.
Rakstos pirmoreiz minēti 1341. gadā, kad pēc Ģedimina nāves tos mantoja Jaunutis. Ap 1413. gadu pilsēta kļuva par nozīmīgu tirgus vietu. 1432. gada 8. decembrī pie Ašmjaniem notika kauja starp Švitrigaiļa un Žigimanta karaspēkiem. 1566. gadā Ašmjaniem piešķīra Magdeburgas pilsētas tiesības. 16. gadsimtā Ašmjani bija ievērojams kalvinisma centrs.
Līdz Polijas Trešajai dalīšanai 1795. gadā tā bija Lietuvas lielkņazistes sastāvā, 1796. gadā Ašmjanus iekļāva Krievijas Impērijas Lietuvas guberņas sastāvā. 1831. gada Novembra sacelšanās laikā pilsētu nopostīja Krievijas Impērijas karaspēks, nogalinot daudzus civiliedzīvotājus.
1920. gadā Ašmjanu apriņķis ietilpa Viduslietuvas Republikas, no 1922. gada Viļņas Zemes, no 1926. gada Viļņas vojevodistes sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pēc Polijas kampaņas Ašmjanu apriņķi pievienoja Baltkrievijas PSR, bet 1941. gadā Ostlandes Lietuvas ģenerālapgabalam. 1944. gada 13. – 14. maijā pie Ašmjaniem (Muravanajā Ašmjankā) notika kauja starp šeit dislocētajiem vāciešiem pakļautajiem Lietuviešu drošības spēkiem (Lietuvos vietinė rinktinė/ Litauische Sonderverbände) un poļu partizāniem no Armia Krajowa, kurā poļu spēki sakāva lietuviešu karotājus.
|