2024. gads

2024. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2024; MMXXIV
Ab urbe condita	2777
Armēņu kalendārs	1473; ԹՎ ՌՆՀԳ
Asīriešu kalendārs	6774
Bahāju kalendārs	180—181
Bengāliešu kalendārs	1431
Berberu kalendārs	2974
Budistu kalendārs	2568
Birmiešu kalendārs	1386
Bizantiešu kalendārs	7532—7533
Ķīniešu kalendārs	癸卯年 (Ūdens trusis); 4720 vai 4660; — līdz —; 甲辰年 (Koka drakons); 4721 vai 4661
Koptu kalendārs	1740—1741
Etiopu kalendārs	2016—2017
Ebreju kalendārs	5784—5785
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2080—2081
- Shaka Samvat	1946—1947
- Kali Juga	5125—5126
Holocēna kalendārs	12024
Igbo kalendārs	1024—1025
Irānas kalendārs	1402—1403
Islāma kalendārs	1445—1446
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4357
UNIX laiks	1704067200—1735689599
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

2024. gada citi notikumi
	Latvija
	Laikapstākļi Latvijā
	Sports
	Kino
	Kosmonautika

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade; 4. tūkstošgade;
Gadsimti:	20. gadsimts; 21. gadsimts; 22. gadsimts;
Desmitgades:	2010 – 2019; 2020 – 2029; 2030 – 2039;
Gadi:	2021; 2022; 2023; 2024; 2025; 2026; 2027;

2024. gads (MMXXIV) ir garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sāksies pirmdienā.

Notikumi

Janvāris

1. janvāris:
- Par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Beļģija, nomainot Spāniju.
- Ēģipte, Irāna, Etiopija, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti uzņemtas BRICS.
- Arcahas Republika formāli iekļauta Azerbaidžānas Kalnu Karabahas reģionā.
- Japānas rietumkrastu satricināja 7,8 magnitūdes spēcīga zemestrīce.^[1]
- Igaunijā legalizētas viendzimuma laulības.
- Volta Disneja animācijas filmai "Tvaikonis Villijs", kā arī divām citām Mickey Mouse filmām, kas iznāca 1928. gadā, beidzās autortiesību aizsardzības termiņš.
13. janvāris — notika 2024. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanās, kurās, iegūstot 40,05% balsu, uzvarēja Lai Čingte.^[2]
14. janvāris — Dānijas karaliene Margrēte II nodeva troni savam vecākajam dēlam Frederikam X.
15. janvāris — Par Gvatemalas prezidentu kļuva Bernardo Arevalo.
19. janvāris — Japāna kļuva par piekto valsti, kurai ir izdevies sekmīgi nolaist uz Mēness nolaižamo aparātu SLIM.
28. janvāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.

Februāris

11. februāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Par prezidentu ievēlēts Aleksanders Stubs.
29. februāris — Izraēla—Hamās karš: Izraēlas Aizsardzības armija atklāja ugunu pret civiliedzīvotājiem Gazas pilsētā, nogalinot vairāk nekā 100 cilvēkus.

Marts

7. marts — Zviedrija kļuva par NATO dalībvalsti.
10. marts — Portugālē notika parlamenta vēlēšnas, kurās uzvarēja Sociāldemokrātiskā partija.
11. marts — Haiti pagaidu premjerministrs un prezidents Ariels Anrī paziņoja par atkāpšanos no amatiem sakarā ar pieaugušajiem bandu izraisītajiem nemieriem.
13. marts — Eiropas Savienība apstiprināja pirmo mākslīgā intelekta regulēšanas aktu pasaulē.
17. marts — Krievijā notika prezidenta vēlēšanas. Par Krievijas prezidentu atkārtoti ievēlēts Vladimirs Putins.
22. marts — Krievijā notika terorakts koncertzālē "Crocus City Hall", kad vismaz pieci uzbrucēji sāka šaut pūlī un aizdedzināja ēku, nogalinot vismaz 144 cilvēkus un vairāk nekā 182 ievainojot.
23. marts — Notika Slovākijas prezidenta vēlēšanas, kuru otrā kārta ir paredzēta 6. aprīlī, jo neviens kandidāts nesaņēma balsu vairākumu.
26. marts — ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi no Singapūras sabruka Frānsisa Skota Kī tilts.^[3]
31. marts:
- Ukrainā bija plānotas prezidenta vēlēšanas, taču tās nevarēja notikt, kamēr ir izsludināts karastāvoklis.
- Bulgārija un Rumānija kļuva par daļējām Šengenas zonas dalībvalstīm.

Aprīlis

1. aprīlis — Izraēla bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā, starp citiem nogalinot arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki", kas atbildīga par Irānas ārvalstu operācijām, ģenerāli Mohammadu Reza Zahedi.
6. aprīlis — Slovākijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Peters Pelegrīni.
8. aprīlis — Klusā okeāna vidējā daļā, Meksikas ziemeļos, ASV austrumu un centrālajā daļā, Kanādas dienvidaustrumos un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā bija vērojams Saules aptumsums.
13. aprīlis — Irāna sāka atbildes triecienus pret Izraēlu pēc tam, kad Izraēla šā mēneša sākumā bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā.
16. aprīlis:
- Kopenhāgenā, Dānijā, ugunsgrēks nopostīja vēsturisko 17. gadsimta biržas ēku Børsen.
- Persijas līcī spēcīgas lietusgāzes izraisīja pēkšņus plūdus, kuros gāja bojā vismaz 32 cilvēki.^[4]
19. aprīlis — Izraēla veica gaisa triecienus pret Irānu, reaģējot uz Irānas uzbrukumu Izraēlai pirms dažām dienām.

Maijs

7. maijs — 11. maijs — Zviedrijas pilsētā Malmē notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Nemo no Šveices ar dziesmu The Code.
12. maijs — Lietuvā notika prezidenta vēlēšanu 1. kārta.
15. maijs — Slovākijas pilsētā Handlovā pēc valdības sēdes tika sašauts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.^[5]
19. maijs — Irānas ziemeļos avarēja Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī helikopters.^[6]
30. maijs — Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps tika atzīts par vainīgu 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar klusēšanas naudas maksāšanu pornozvaigznei Stormijai Danielsai, kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kas ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.

Jūnijs

1. jūnijs — Islandē notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Halla Tomasdotira.
6. jūnijs — 9. jūnijs — notika 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
9. jūnijs — Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu.
12. jūnijs — ANO pēc pirmās izmeklēšanas atzina, ka gan Izraēla, gan Hamās ir pastrādājuši kara noziegumus pēc 2023. gada 7. oktobra uzbrukuma.
23. jūnijs:
- Luksemburgas lielhercogs Anrī paziņoja, ka oktobrī nodos troni savam dēlam kroņprincim Gijomam.
- Divos koordinētos uzbrukumos Dagestānas pilsētās Mahačkalā un Derbentā tika nogalināti 28 cilvēki.
26. jūnijs — Bolīvijā notika neveiksmīgs valsts apvērsums.

Jūlijs

1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Ungārija, nomainot Beļģiju.
4. jūlijs — Apvienotajā Karalistē notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja Leiboristu partija.
5. jūlijs — par jauno Apvienotās Karalistes premjerministru kļuva Kīrs Stārmers.

Paredzētie notikumi

26. jūlijs — 11. augusts — Parīzē notiks 2024. gada vasaras olimpiskās spēles.
17. augusts — Nusantara kļūs par jauno Indonēzijas galvaspilsētu, nomainot Džakartu.
13. oktobris — Lietuvā notiks Seima vēlēšanas.
5. novembris — notiks 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas.

Miruši

Janvāris

1. janvāris — Niklauss Virts (Niklaus Wirth), šveiciešu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
2. janvāris:
- Sālahs el Arūri (صالح العاروري), palestīniešu terorists, viens no Hamās līderiem (dzimis 1966. gadā)
- Cvi Zamirs (צבי זמיר), Izraēlas militārpersona un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā)
4. janvāris:
- Glinisa Džonsa (Glynis Johns), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
- Deivids Souls (David Soul), amerikāņu aktieris (dzimis 1943. gadā)
- Kristiāns Olivers (Christian Oliver), vāciešu aktieris (dzimis 1972. gadā)
5. janvāris — Mariu Zagalu (Mário Zagallo), Brazīlijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1931. gadā)
7. janvāris — Francs Bekenbauers (Franz Beckenbauer), Vācijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1945. gadā)
9. janvāris — Džeimss Kotaks (James Kottak), amerikāņu bundzinieks (dzimis 1962. gadā)
11. janvāris — Jurijs Solomins (Юрий Соломин), krievu aktieris un režisors (dzimis 1935. gadā)
13. janvāris — Stīvens Leibats (Stephen Laybutt), Austrālijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
14. janvāris — Ļevs Rubinšteins (Лев Рубинштейн), krievu dzejnieks, literatūrkritiķis, publicists un esejists (dzimis 1947. gadā)
16. janvāris — Vaino Veljass (Vaino Väljas), igauņu-padomju partijas un valsts darbinieks, diplomāts (dzimis 1931. gadā)
17. janvāris — Šonesijs Bārbers (Shawnacy Barber), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (dzimis 1994. gadā)
20. janvāris — Normans Džuisons (Norman Jewison), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (dzimis 1926. gadā)
22. janvāris — Luidži Riva (Luigi Riva), Itālijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
23. janvāris:
- Frenks Farians (Frank Farian), vācu dziedātājs un ierakstu producents (dzimis 1941. gadā)
- Melānija (Melanie), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1947. gadā)
24. janvāris:
- Karls Andre (Carl Andre), amerikāņu mākslinieks (dzimis 1935. gadā)
- Džese Džeina (Jesse Jane), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1980. gadā)
- N. Skots Momadejs (N. Scott Momaday), amerikāņu un kaiovu rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
- Arno Penziass (Arno Penzias), ASV fiziķis (dzimis 1933. gadā)
28. janvāris — Luiss Tehada (Luis Tejada), panamiešu futbolists (dzimis 1982. gadā)
29. janvāris — Sandra Milo (Sandra Milo), itāļu aktrise un mūziķe (dzimusi 1933. gadā)
30. janvāris — Čita Rivera (Chita Rivera), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)

Februāris

1. februāris:
- Karls Vezerss (Carl Weathers), ASV aktieris, režisors un amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1948. gadā)
- Mišels Žazī (Michel Jazy), Francijas vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
2. februāris — Viktors Emanuels (Vittorio Emanuele), Itālijas princis (dzimis 1937. gadā)
4. februāris:
- Hāge Geingobs (Hage Geingob), Namībijas prezidents (dzimis 1941. gadā)
- Kurts Hamrins (Kurt Hamrin), zviedru futbolists (dzimis 1934. gadā)
5. februāris — Driss van Agts (Dries van Agt), Nīderlandes politiķis (dzimis 1931. gadā)
6. februāris:
- Džons Brantons (John Bruton), Īrijas politiķis (dzimis 1947. gadā)
- Entonijs Epstains (Anthony Epstein), britu virusologs un patologs (dzimis 1921. gadā)
- Seidzi Odzava (小澤征爾), japāņu diriģents (dzimis 1935. gadā)
- Sevastjans Piņera (Sebastián Piñera), Čīles prezidents, uzņēmējs, ekonomists (dzimis 1949. gadā)
9. februāris — Robērs Badenters (Robert Badinter), Francijas jurists, politiķis un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
10. februāris — Edvards Lovasa (Edward Lowassa), Tanzānijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
11. februāris:
- Alens Bards (Allen Bard), ASV ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
- Kelvins Kiptums (Kelvin Kiptum), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1999. gadā)
15. februāris — Kegnija Linna Kārtere (Kagney Linn Karter), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1987. gadā)
16. februāris — Aleksejs Navaļnijs (Алексей Навальный), Krievijas jurists un politiķis (dzimis 1976. gadā)
17. februāris — Juhans Galtungs (Johan Galtung), Norvēģijas politologs, Oslo Miera pētīšanas institūta dibinātājs (dzimis 1930. gadā)
18. februāris — Ira fon Firstenberga (Ira von Fürstenberg), itāļu aristokrāte, aktrise un modes dizainere (dzimusi 1940. gadā)
19. februāris — Jans Asmans (Jan Assmann), vācu ēģiptologs (dzimis 1938. gadā)
20. februāris — Andreass Brēme (Andreas Brehme), vācu futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
21. februāris:
- Rožērs Gijmēns (Roger Guillemin), Francijas un ASV neirozinātnieks (dzimis 1924. gadā)
- Mišlina Prēla (Micheline Presle), Francijas aktrise (dzimusi 1922. gadā)
22. februāris — Arturs Žorže (Artur Jorge), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1946. gadā)
23. februāris — Vilsons Fitipaldi (Wilson Fittipaldi), Brazīlijas autosportists (dzimis 1943. gadā)
26. februāris — Džeikobs Rotšilds (Jacob Rothschild), britu investīciju baņķieris (dzimis 1936. gadā)
27. februāris — Ričards Trulijs (Richard Truly), ASV kosmonauts, lidotājs, administrators (dzimis 1937. gadā)
28. februāris — Nikolajs Rižkovs (Никола́й Рыжко́в), krievu un padomju politiķis (dzimis 1929. gadā)
29. februāris:
- Braiens Malrunijs (Brian Mulroney), Kanādas, jurists, uzņēmējs un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
- Ali Hasans Mvinji (Ali Hassan Mwinyi), Tanzānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā)
- Paolo Tavjāni (Paolo Taviani), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1931. gadā)

Marts

1. marts:
- Airisa Apfela (Iris Apfel), ASV uzņēmēja, interjera un modes dizainere (dzimusi 1921. gadā)
- Akira Torijama (鳥山明), Japānas manga mākslinieks (dzimis 1955. gadā)
4. marts — Kess Reiverss (Kees Rijvers), Nīderlandes futbolists (dzimis 1926. gadā)
6. marts — Rims Tumins (Rimas Tuminas), Lietuvas režisors (dzimis 1952. gadā)
18. marts — Tomass Stefords (Thomas Stafford), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1930. gadā)
22. marts — Maikls Emets Volšs (Michael Emmet Walsh), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā)
23. marts — Mauricio Pollīni (Maurizio Pollini), Itālijas pianists un diriģents (dzimis 1942. gadā)

Tomass Stefords
Maikls Emets Volšs

Aprīlis

1. aprīlis — Mohammads Reza Zahedi (محمدرضا زاهدی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
2. aprīlis:
- Džons Bārts (John Barth), ASV rakstnieks (dzimis 1930. gadā)
- Marīze Kondē (Maryse Condé), Francijas rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
8. aprīlis — Pīters Higss (Peter Higgs), britu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
9. aprīlis — Vladimirs Aksjonovs (Владимир Аксёнов), krievu kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
10. aprīlis — O. Dž. Simpsons (O. J. Simpson), ASV futbolists, aktieris un kriminālnoziedznieks (dzimis 1947. gadā)
12. aprīlis — Roberto Kavalli (Roberto Cavalli), Itālijas modes dizaineris (dzimis 1940. gadā)
18. aprīlis — Dikijs Betss (Dickey Betts), ASV mūziķis (dzimis 1943. gadā)
19. aprīlis — Muhameds Fāriss (محمد أحمد فارس‎), Sīrijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
30. aprīlis — Pols Osters (Paul Auster), ASV rakstnieks (dzimis 1947. gadā)

Maijs

5. maijs:
- Bernards Hills (Bernard Hill), britu aktieris (dzimis 1944. gadā)
- Sesars Luiss Menoti (César Luis Menotti), Argentīnas futbolists un treneris (dzimis 1938. gadā)
10. maijs — Džeimss Heriss Simonss (James Harris Simons), ASV matemātiķis, uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1938. gadā)
13. maijs — Alise Manro (Alice Munro), Kanādas rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
16. maijs — Debnijs Koulmens (Dabney Coleman), ASV aktieris (dzimis 1932. gadā)
19. maijs:
- Ebrāhīms Raisī (ابراهیم رئیسی), Irānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1960. gadā)
- Hoseins Amīrs Abdollahjāns (حسین امیرعبداللهیان), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1964. gadā)
22. maijs — Deivids Vilkijs (David Wilkie), Apvienotās Karalistes peldētājs (dzimis 1954. gadā)
27. maijs — Bills Voltons (Bill Walton), ASV basketbolists (dzimis 1952. gadā)
30. maijs — Drū Gordons (Drew Gordon), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
31. maijs — Roberts Piktons (Robert Pickton), Kanādas sērijveida slepkava (dzimis 1949. gadā)

Jūnijs

3. jūnijs — Brigite Bīrleina (Brigitte Bierlein), Austrijas juriste un politiķe (dzimusi 1949. gadā)
7. jūnijs — Viljams Enderss (William Anders), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
10. jūnijs — Sauloss Čilima (Saulos Chilimas), Malāvijas ekonomists un politiķis (dzimis 1973. gadā)
11. jūnijs — Fransuāza Ardi (Françoise Hardy), Francijas dziedātāja un aktrise (dzimusi 1944. gadā)
12. jūnijs — Džerijs Vests (Jerry West), ASV basketbolists, treneris un funkcionārs (dzimis 1938. gadā)
15. jūnijs — Kevins Kempbels (Kevin Campbell), Anglijas futbolists un televīzijas komentētājs (dzimis 1970. gadā)
16. jūnijs — Bobs Šuls (Bob Schul), ASV vieglatlēts (dzimis 1937. gadā)
18. jūnijs:
- Anuka Emē (Anouk Aimée), Francijas aktrise (dzimusi 1932. gadā)
- Villijs Meiss (Willie May), ASV beisbolists (dzimis 1931. gadā)
20. jūnijs — Donalds Saterlends (Donald Sutherland), Kanādas aktieris (dzimis 1935. gadā)
28. jūnijs — Mohameds Osmans Džavari (Maxamed Cismaan Jawaari), Somālijas jurists un politiķis (dzimis 1945. gadā)

Jūlijs

1. jūlijs:
- Žaks Freitāgs (Jacques Freitag), Dienvidāfrikas vieglatlēts (dzimis 1982. gadā)
- Ismails Kadare (Ismail Kadare), albāņu rakstnieks (dzimis 1936. gadā)

Ismails Kadare

Atsauces

Kalendārs

Janvāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
10	1	2	3	4	5	6	7
20	8	9	10	11	12	13	14
30	15	16	17	18	19	20	21
40	22	23	24	25	26	27	28
50	29	30	31

Februāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
50				1	2	3	4
60	5	6	7	8	9	10	11
70	12	13	14	15	16	17	18
80	19	20	21	22	23	24	25
90	26	27	28	29

Marts

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
90					1	2	3
10	4	5	6	7	8	9	10
11	1	12	13	14	15	16	17
12	18	19	20	21	22	23	24
13	25	26	27	28	29	30	31

Aprīlis

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
14	1	2	3	4	5	6	7
15	8	9	10	11	12	13	14
16	15	16	17	18	19	20	21
17	22	23	24	25	26	27	28
18	29	30

Maijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
18			1	2	3	4	5
19	6	7	8	9	10	11	12
20	13	14	15	16	17	18	19
21	20	21	22	23	24	25	26
22	27	28	29	30	31

Jūnijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
22						1	2
23	3	4	5	6	7	8	9
24	10	11	12	13	14	15	16
25	17	18	19	20	21	22	23
26	24	25	26	27	28	29	30

Jūlijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
27	1	2	3	4	5	6	7
28	8	9	10	11	12	13	14
29	15	16	17	18	19	20	21
30	22	23	24	25	26	27	28
31	29	30	31

Augusts

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
31				1	2	3	4
32	5	6	7	8	9	10	11
33	12	13	14	15	16	17	18
34	19	20	21	22	23	24	25
35	26	27	28	29	30	31

Septembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
35							1
36	2	3	4	5	6	7	8
37	9	10	11	12	13	14	15
38	16	17	18	19	20	21	22
39	23	24	25	26	27	28	29
40	30

Oktobris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
40		1	2	3	4	5	6
41	7	8	9	10	11	12	13
42	14	15	16	17	18	19	20
43	21	22	23	24	25	26	27
44	28	29	30	31

Novembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
44					1	2	3
45	4	5	6	7	8	9	10
46	11	12	13	14	15	16	17
47	18	19	20	21	22	23	24
48	25	26	27	28	29	30

Decembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
48							1
49	2	3	4	5	6	7	8
50	9	10	11	12	13	14	15
51	16	17	18	19	20	21	22
52	23	24	25	26	27	28	29
53	30	31

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2024

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	2010 – 2019 2020 – 2029 2030 – 2039
Gadi:	2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027

Search

2024. gads

Satura rādītājs

Notikumi

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Paredzētie notikumi

Miruši

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Atsauces

Kalendārs

Gregora kalendārs	2024 MMXXIV
Ab urbe condita	2777
Armēņu kalendārs	1473 ԹՎ ՌՆՀԳ
Asīriešu kalendārs	6774
Bahāju kalendārs	180—181
Bengāliešu kalendārs	1431
Berberu kalendārs	2974
Budistu kalendārs	2568
Birmiešu kalendārs	1386
Bizantiešu kalendārs	7532—7533
Ķīniešu kalendārs	癸卯年 (Ūdens trusis) 4720 vai 4660 — līdz — 甲辰年 (Koka drakons) 4721 vai 4661
Koptu kalendārs	1740—1741
Etiopu kalendārs	2016—2017
Ebreju kalendārs	5784—5785
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2080—2081
- Shaka Samvat	1946—1947
- Kali Juga	5125—5126
Holocēna kalendārs	12024
Igbo kalendārs	1024—1025
Irānas kalendārs	1402—1403
Islāma kalendārs	1445—1446
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4357
UNIX laiks	1704067200—1735689599
Šī kaste: skatīt diskusija labot