2015. gada 20. marta saules aptumsums
2015. gada 20. martā notika pilns saules aptumsums.
Aptumsuma magnitūda bija 1,045. Tā ilgākā fāze bija novērojama 2 minūšu 47 sekunžu attālumā no Fēru Salu krasta. Tas bija pēdējais pilnais saules aptumsums, kas novērojams Eiropā līdz 2026. gada 12. augusta aptumsumam.[1]
Sava ceļa beigās Mēness ēna pacēlās no zemes virsas visumā Zemes ziemeļpolā. Tā kā 20. marts ir pavasara ekvinokcija, aptumsums notiek brīdī, kad saule pirmo reizi sešos mēnešos paceļas virs ziemeļpola.
Vienīgās apdzīvotās vietas, kur redzams pilns saules aptumsums un iespējama nokļūšana ar publiski pieejamu transportu, bija Fēru Salās un Svalbārā.[2]
Latvijā
Saules aptumsums bija redzams arī Latvijas teritorijā. Rīgā aptumsums sākās (pēc Latvijas laika) plkst. 10.56, maksimālā fāze bija plkst. 12.05, bet beidzās aptumsums plkst. 13.14. Latvijas ziemeļrietumu daļā aptumsums sākās un beidzās līdz pat divām minūtēm ātrāk, bet dienvidaustrumu daļā – līdz pat divām minūtēm vēlāk. Maksimālā aptumsuma fāze Rīgā bija 0,77, Ventspilī – 0,80, bet Daugavpilī – 0,74. Aptumsuma novērošanu apgrūtināja mākoņainie laika apstākļi.
Ietekme
Eiropas Savienības saules enerģijas ražošanas jauda ir aptuveni 90 Gigavati. Šis apjoms varēja īslaicīgi samazināties par līdz pat 34 GW, ja debesis bija skaidras. Šī bija pirmā reize, kad aptumsumam bija ievērojama ietekme uz enerģijas sistēmu, un ražošanas sektors veica pielāgojumus, lai mazinātu šo ietekmi. Jaudas gradients (izmaiņas jaudā) varēja būt −400 MW/min un +700 MW/min. Tādas vietas kā Nīderlande, Beļģija un Dānija varēja būt aizklātas par 80%.[3][4] Temperatūra varēja pazemināties par 3 °C un vēja jauda varēja samazināties, jo tā ātrums samazinās par 0,7 m/s.[5]