13. janvāris

Harijs, Ārijs, Āris, Aira

• 1900. gads — Vācijas ķeizars deklarēja, ka vācu valoda ir Vācijas armijas komandu valoda.
• 1905. gads — Rīgā, Daugavmalā karaspēks ar varu izklīdināja mierīgas protesta akcijas dalībniekus - tika nogalināti apmēram 70 cilvēki, bet ievainoti - vismaz 200. Ar šo datumu saista 1905. gada revolūcijas sākumu Latvijā.
• 1919. gads — Rīgā tika proklamēta Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika.
• 1935. gads — plebiscītā Zāras iedzīvotāji nobalsoja par pievienošanos Vācijai.
• 1945. gads — padomju patruļa Ungārijā arestēja zviedru diplomātu Raulu Valenbergu.
• 1991. gads:
  • PSRS bruņoto spēku vienības ieņēma Viļņas televīzijas torni Lietuvā, nogalinot 14 neapbruņotus civiliedzīvotājus un daudzus ievainojot.
  • Latvijā sākās Barikāžu laiks;
  • Austrālijas pilsētā Pērtā beidzās sestais Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
• 1992. gads — Japāna atvainojās par Korejas sieviešu turēšanu seksuālā verdzībā Otrajā pasaules karā.
• 2001. gads — 7,6 ballu stipra zemestrīce satricināja Salvadoru; bojā gāja vismaz 800 cilvēku, un tūkstoši palika bez pajumtes.
• 2009. gads:
  • Microsoft solīja 250 000 dolāru par datora tārpa Conficker autora informāciju;
  • Rīgā notika Vecrīgas nemieri.
• 2019. gads — labdarības pasākuma laikā tika nodurts Gdaņskas mērs Pavels Adamovičs.^[1]
• 2021. gads:
  • Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja par atkāpšanos no amata.
  • ASV Pārstāvju palāta nobalsoja par valsts prezidenta Donalda Trampa impīčmentu. Tramps ir pirmais ASV prezidents, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.^[2]
  • Francijas pilsētā Lionā pirmo reizi medicīnas vēsturē tika veikta abu roku un plecu transplantācija.^[3]

• 1864. gads — Vilhelms Vīns (Wilhelm Wien), vācu fiziķis (miris 1928. gadā)
• 1876. gads — Jānis Akuraters, latviešu dzejnieks, rakstnieks (miris 1937. gadā)
• 1878. gads — Gērts Lotsijs (Geert Lotsij), nīderlandiešu airējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1959. gadā)
• 1893. gads — Haims Sutins (Chaïm Soutine), franču gleznotājs (miris 1943. gadā)
• 1910. gads — Viktors Arājs, latviešu izcelsmes kara noziedznieks (miris 1988. gadā)
• 1927. gads — Sidnijs Breners (Sydney Brenner), Dienvidāfrikas biologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā
• 1937. gads — Jānis Sirmbārdis, latviešu dzejnieks (miris 2015. gadā)
• 1960. gads — Gundega Repše, latviešu rakstniece un mākslas zinātniece
• 1968. gads — Džanni Morbidelli (Gianni Morbidelli), Itālijas autosportists
• 1969. gads:
  • Stefānija Belmondo (Stefania Belmondo), itāliešu distanču slēpotāja
  • Stīvens Hendrijs (Stephen Hendry), skotu snūkerists
• 1970. gads — Marko Pantāni (Marco Pantani), Itālijas riteņbraucējs (miris 2004. gadā)
• 1973. gads — Džidži Galli (Gianluigi "Gigi" Galli), Itālijas autosportists
• 1976. gads — Maikls Penja (Michael Peña), amerikāņu aktieris
• 1977. gads — Orlando Blūms (Orlando Bloom), angļu aktieris
• 1981. gads — Ieva Melgalve, latviešu rakstniece
• 1982. gads — Dāvids Mellers (David Möller), vācu kamaniņu braucējs
• 1985. gads — Mairis Briedis, latviešu bokseris
• 1986. gads — Žoanija Rošē (Joannie Rochette), Kanādas daiļslidotāja
• 1988. gads — Artjoms Rudņevs, Latvijas futbolists
• 1990. gads — Liams Hemsvorts (Liam Hemsworth), austrāliešu aktieris
• 1995. gads — Natālija Daiere (Natalia Dyer), amerikāņu aktrise
• 1997. gads — Pauls Jonass, latviešu motosportists

• 86. gads p.m.ē. — Gajs Marijs (Gaius Marius), romiešu politiķis (dzimis 157. gadā p.m.ē.)
• 888. gads — Kārlis III (Charles III), franku valdnieks (dzimis 839. gadā)
• 1330. gads — Frīdrihs III Skaistais (Friedrich der Schöne), Vācijas karalis (dzimis ap 1289 gadu)
• 1625. gads — Jans Brēgels Vecākais (Jan Brueghel de Oude), flāmu mākslinieks (dzimis 1568. gadā)
• 1691. gads — Džordžs Fokss (George Fox), angļu kveikeru kustības dibinātājs (dzimis 1624. gadā)
• 1800. gads — Pēteris Bīrons (Peter von Biron), Kurzemes hercogs (dzimis 1724. gadā)
• 1852. gads — Fabiāns fon Belinshauzens (Fabian von Bellingshausen), baltvācu izcelsmes krievu jūrasbraucējs (dzimis 1778. gadā)
• 1906. gads (j.s., pēc v.s. 1905. gada 31. decembrī) — Aleksandrs Popovs (Александр Попов), krievu fiziķis (dzimis 1859. gadā)
• 1924. gads — Ermans Žoržs Beržē (Herman Georges Berger), franču paukotājs (dzimis 1875. gadā)
• 1933. gads — Dāvids Sīmansons, latviešu ģenerālis (dzimis 1859. gadā)
• 1937. gads — Antuāns Vedrēns (Antoine Védrenne), franču airētājs (dzimis 1878. gadā)
• 1941. gads — Džeimss Džoiss (James Joyce), īru rakstnieks (dzimis 1882. gadā)
• 1948. gads — Solomons Mihoelss (Соломон Михоэлс), Padomju Savienības aktieris, režisors un politisks darbinieks (dzimis 1890. gadā)
• 1956. gads — Lionels Feiningers (Lyonel Feininger), vācu/amerikāņu mākslinieks (dzimis 1871. gadā)
• 1997. gads — Ansis Artums, latviešu gleznotājs (dzimis 1908. gadā)
• 2006. gads — Arnolds Burovs, latviešu animators (dzimis 1915. gadā)
• 2007. gads — Auseklis Baušķenieks, latviešu gleznotājs (dzimis 1910. gadā)
• 2017. gads — Uldis Brauns, latviešu kinorežisors un kinooperators (dzimis 1932. gadā)
• 2021. gads:
  • Zigfrīds Fišbahers (Siegfried Fischbacher), vācu-amerikāņu iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1939. gadā)
  • Astrīda Kairiša, latviešu aktrise (dzimusi 1941. gadā)
• 2022. gads:
  • Žans Žaks Benekss (Jean-Jacques Beineix), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā)
  • Valdis Krastiņš, latviešu pianists, mūzikas pedagogs un diplomāts (dzimis 1927. gadā)
• 2023. gads — Klāss Lestanders (Klas Lestander), zviedru biatlonists (dzimis 1931. gadā)
• 2024. gads — Stīvens Leibats (Stephen Laybutt), Austrālijas futbolists (dzimis 1977. gadā)

• Jaunais gads pēc Jūlija kalendāra
• Svētā Knuta diena (Somija un Zviedrija)
• Brīvības aizstāvju diena (Lietuva)