Ūdens cietība
Ūdens cietība ir dabīgo ūdens īpašību kopums, kas saistīts ar sārmzemju metālu saturošu sāļu, visbiežāk kalcija un magnija sāļu, koncentrāciju ūdenī. Lai arī ciets ūdens nav kaitīgs cilvēka veselībai, tas var radīt nopietnus draudus dažādām ierīcēm, piemēram, veļasmašīnām, boileriem, trauku mazgājamajām mašīnām un caurulēm, izgulsnējoties tajā kā katlakmens.
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/bb/Hard_water_and_drop.jpg/220px-Hard_water_and_drop.jpg)
Iedalījums
Iedala pēc cietības dabas.
- Karbonātu cietība (pārejošā) ir tad, kad ūdenī ir hidrogēnkarbonāti (visbiežāk Ca(HCO3)2 un Mg(HCO3)2). No tās var atbrīvoties, ūdeni karsējot, kā rezultātā rodas ķīmiski tīrs ūdens, oglekļa dioksīds un izgulsnējas karbonāti jeb katlakmens:
- 2HCO3− → CO32− + CO2 + H2O
- Nekarbonātu cietība (pastāvīgā) sastopama tad, kad ūdenī ir stipro skābju sāļi, piemēram, sulfāti vai hlorīdi.
Karbonātu un nekarbonātu cietību sauc par kopējo ūdens cietību, kuru var novērst, pievienojot sodu, nātrija vai kālija fosfātu, kā arī ar katjonītu (jonu apmaiņas sveķu) metodi.
- 1. HCO3− + Na2CO3 → NaHCO3 + CO32−
- Cl− + Na2CO3 → CO32− + NaCl
- 2. HCO3− + Na3PO4 → NaHCO3 + PO43−
- 3. HCO3− + K3PO4 → KHCO3 + PO43−
🔥 Top keywords: SākumlapaSpecial:SearchTēva diena2024. gada Eiropas čempionāts futbolāJāņiJānis KubilisAgnese LoginaSpecial:RecentChangesLatvijas Republikas okupācijas dienaKarless PudždemonsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsArtūrs (personvārds)LatvijaAgnese LāceZodiaksSkroderdienas SilmačosLatvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienasDžeks NikolsonsRīgaOtrais pasaules karšLatvijas Valsts prezidentu uzskaitījumsLatvijas okupācija (1940)Maiguma valodaLatvijas TelevīzijaDvīņi (zodiaka zīme)2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas LatvijāEiropas čempionāts futbolā2024. gada vasaras olimpiskās spēlesUgunsGrēksEiropas SavienībaKristaps Porziņģis17. jūnijsKomaAlbānijaIlona BrūvereLatvijas administratīvais iedalījumsLīgoPadomju džinsiEvika Siliņa