Ļevs Vigotskis

Ļevs Vigotskis; Лев Семёнович Выго́тский
Personīgā informācija
Dzimis	1896. gada 17. novembrī ; Orša, Krievijas Impērija; (Vitebskas apgabals, tagad Baltkrievija)
Miris	1934. gada 11. jūnijā (37 gadi); Maskava, KPFSR, PSRS; (tagad Krievija)
Zinātniskā darbība
Zinātne	psiholoģija
Darba vietas	Maskavas Valsts Eksperimentālās psiholoģijas institūts
Alma mater	Šaņavska Universitāte, Maskavas Universitāte
Studenti	Aleksandrs Lurija, Aleksejs Ļeontjevs
Sasniegumi, atklājumi	kultūrvēsturiskā psiholoģija (культурно-историческая психология), tuvākās attīstības zona (зона ближайшего развития)

Ļevs Vigotskis (krievu: Лев Семёнович Выго́тский); dzimis 1896. gada 17. novembrī, miris 1934. gada 11. jūnijā) bija Baltkrievijas ebreju izcelsmes psihologs, kurš darbojās PSRS divdesmitajos gados un trīsdesmito gadu pirmajā pusē.

Izveidojis psiholoģijas novirzienu, ko dēvē par kultūrvēsturisko psiholoģiju. Darbi literatūrpētniecībā, pedoloģijā, bērna attīstībā. Viņa vārdā nosaukta domubiedru grupa - Vigotska pulciņš. Miris no tuberkulozes 37 gadu vecumā. Relatīvi mazpazīstams Rietumos, no jauna atklāts 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Pazīstamākais Vigotska darbs ir 1934. gadā izdotais "Domāšana un runa" (Мышление и речь).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļevs Vigotskis.
Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)