Ērģemes pagasts
Ērģemes pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Valkas un Kārķu pagastiem, Valmieras novada Ēveles, Jērcēnu (agrāko Sedas pilsētas lauku teritoriju) un Naukšēnu pagastiem, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Tervas pagastu (agrāk Helmes un Hummuli pagastiem). Pagasta centrs — Ērģeme. Attālums līdz novada centram Valkai — 13 km, līdz Rīgai — 173 km.
| Ērģemes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
| ||||
| Novads: | Valkas novads | |||
| Centrs: | Ērģeme | |||
| Kopējā platība:[1] | 179,2 km2 | |||
| • Sauszeme: | 175,3 km2 | |||
| • Ūdens: | 3,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 664 | |||
| Blīvums (2024): | 3,8 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Ermes | |||
| krievu: | Эрмеская | |||
 Ērģemes pagasts Vikikrātuvē | ||||
Daba
Hidrogrāfija
Upes
Acupīte, Ērgļupīte, Oļupe, Omuļupe (Ehne), Pedele, Rikanda, Seda, Žukupe
Ezeri
Kukris, Valdis, Bērzu ezers, Rūķis.
Vēsture
Ērģemes novads pirmoreiz rakstos minēts 14. gadsimta sākumā (1323. gadā), kad Ērģemes pilī notika Livonijas ordeņa vadības sanāksme par to, vai slēgt mieru ar Lietuvas Dižkunigaitiju.[4]
Ērģemes tuvumā ir notikušas divas lielas vēsturiskas kaujas, kurās lielā mērā izšķīrās vēlākais Latvijas liktenis: 1560. gada 2. augusta Ērģemes kauja starp Livonijas konfederācijas karaspēku un Vidzemē iebrukušo Krievijas caristes karaspēku un 1702. gada 18. jūlija Kauja pie Omuļiem Lielā Ziemeļu kara laikā starp krievu dragūnu pulkiem Šeremetjeva vadībā (ap 12 000 karavīru) un Volmāra fon Šlipenbaha komandēto zviedru karaspēka vienību (ap 2000 vīru). Zviedri cieta smagu sakāvi, ļaujot krieviem ieņemt Ziemeļvidzemi un gandrīz visu Igauniju.
1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Ērģemes pagasta iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagasts palika Latvijas teritorijā.1935. gadā Valkas apriņķa Ērģemes pagasta platība bija 124,4 km² un tajā dzīvoja 1709 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ērģemes un Brentu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Valkas rajona Ērģemes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Brentu un Omuļu ciemus, 1960. gadā padomju saimniecības «Smertes» teritoriju pievienoja Kārķu ciemam, 1979. gadā pievienoja daļu Kārķu ciema teritorijas, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Naukšēnu ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ērģemes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valkas novadā.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ērģeme (pagasta centrs), Omuļi, Staļi, Turna.
Ievērojamas personības
- Andrejs Skuja (1866—1950), ārsts internists, pasniedzējs.
- Jānis Kurelis (1882—1954), virsnieks, ģenerālis, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris.