Ass valstis (vācu: Achsenmächte, itāļu: Potenze dell'Asse, japāņu: 枢軸国) ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistuVāciju, fašistuItāliju un Japānas Impēriju. Ass valstu līgumam 1940.–1942. gadā pievienojās vairums Vācijas un Japānas sabiedroto valstu.
Terminu pirmo reizi lietoja Benito Musolīni 1936. gada 2. novembrī, kad pēc Itālijas un Vācijas draudzības līguma parakstīšanas viņš runāja par Romas—Berlīnes asi, ap kuru pārējās Eiropas valstis varēs riņķot.
Šis pakts tika parakstīts pēc tam, kad Itālija, kas sākotnēji bija opozīcijā Vācijai, saņēma starptautisku nosodījumu Nāciju līgā par tās iebrukumu Etiopijā. Abas valstis arī kopīgi sniedza atbalstu Fransisko Franko vadītajai armijai Spānijas pilsoņu kara laikā. 1939. gada maijā šo līgumu pārveidoja par militāru aliansi, ko Musolīni ierosināja saukt par “Tērauda paktu” (itāļu: Patto d'Acciaio, vācu: Stahlpakt). 1940. gada 27. septembrī Berlīnē tika parakstīts trīspusējs līgums starp Vāciju, Itāliju un Japānu. Novembrī tam pievienojās arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.
1941. gada martā Ass valstu paktam pievienojās arī Bulgārija un Dienvidslāvija, kas bija krasā pretstatā PSRS priekšlikumiem par interešu zonu sadali Balkānos. Jau pēc divām dienām ar angļu palīdzību Dienvidslāvijas valdība tika gāzta, un 6. aprīlī Vācija sāka militāru iebrukumu Dienvidslāvijā un Grieķijā, kas beidzās ar abu valstu okupāciju.